No nākamā mācību gada – jauna pieeja pirmsskolas izglītībā
Mācīties iedziļinoties un ar prieku, apgūstot zināšanas un prasmes. Īstenot šādu mācību un audzināšanas pieeju jau no nākamā mācību gada paredz trešdien, 21. novembrī, valdības apstiprinātie noteikumi par pirmsskolas izglītības vadlīnijām.
ĪSUMĀ
- Jauno pirmsskolas izglītības vadlīniju uzdevums ir sekmēt bērna vispusīgu attīstību un sagatavot pamatizglītības apguvei.
- Pirmsskolas izglītības sasniedzamie rezultāti vadlīnijās definēti septiņās mācību jomās.
- Saskaņā ar jauno pieeju mācību process pirmsskolas izglītības iestādē būs organizēts rotaļnodarbībā.
- Mazākumtautību pirmsskolas izglītības programmās latviešu valodas apguve būs jāsekmē ikdienā.
- Atbalstu pirmsskolas izglītības iestādēm pārejā uz jauno mācību procesu sniedz “Skola 2030”.
Izglītības un zinātnes ministrijas sagatavotie Noteikumi par valsts pirmsskolas izglītības vadlīnijām un pirmsskolas izglītības programmu paraugiem ļaus turpināt īstenot Izglītības attīstības pamatnostādnēs 2014.–2020. gadam izvirzītos uzdevumus, kas vērsti uz kompetenču pieejā balstīta vispārējās izglītības satura izstrādi. Jaunie noteikumi paredz: “Pirmsskolas izglītības satura īstenošanas mērķis ir zinātkārs, radošs un dzīvespriecīgs bērns, kas dzīvo veselīgi, droši un aktīvi, darbojas patstāvīgi un mācās ieinteresēti un ar prieku, gūstot pieredzi par sevi, citiem, apkārtējo pasauli un savstarpējo mijiedarbību tajā.”
Pirmsskolas izglītības iestādes jauno mācību un audzināšanas pieeju sāks ieviest 2019./2020. mācību gadā.
Pirmsskolas izglītības satura īstenošanas uzdevumi turpmāk būs:
- sekmēt bērna vispusīgu attīstību, ievērojot viņa vajadzības, intereses, spējas un pieredzi un liekot pamatus vērtībās balstītu ieradumu veidošanai;
- attīstīt bērna sociālās un emocionālās prasmes, kas ietver sevis, savu emociju, domu un uzvedības apzināšanu, spēju saprast citus un veidot pozitīvas attiecības;
- attīstīt dzīvei nepieciešamo kritisko domāšanu, prasmi pieņemt atbildīgus lēmumus, jaunradi un uzņēmējspēju, prasmes sadarboties un līdzdarboties un digitālās prasmes;
- veidot pratību pamatus valodu, sociālās un pilsoniskās, kultūras izpratnes un pašizpausmes mākslā, dabaszinātņu, matemātikas, tehnoloģiju, veselības un fiziskās aktivitātes mācību jomās;
- nodrošināt bērnam iespēju sagatavoties pamatizglītības ieguvei.
Līdzšinējās vadlīnijās pirmsskolas izglītības satura uzdevumi bija:
- sekmēt bērna fizisko spēju attīstību un kustību apguvi;
- sekmēt bērna pašapziņas veidošanos, spēju un interešu apzināšanos, jūtu un gribas attīstību;
- veicināt bērna izziņas darbības un zinātkāres attīstību, nodrošinot zināšanu un prasmju apguvi;
- sekmēt bērna saskarsmes un sadarbības prasmju attīstību;
- sekmēt pozitīvas attieksmes veidošanos bērnam pašam pret sevi, citiem cilvēkiem, apkārtējo vidi un Latvijas valsti;
- sekmēt bērna droša un veselīga dzīvesveida iemaņu attīstību.
Definēti sasniedzamie rezultāti
Pirmsskolas izglītības sasniedzamie rezultāti vadlīnijās aprakstīti septiņās mācību jomās – valodu, sociālās un pilsoniskās, kultūras izpratnes un pašizpausmes māksla, dabaszinātņu, matemātikas, tehnoloģiju, veselības un fiziskās aktivitātes. “Ļoti liela uzmanība tiek pievērsta bērnu sociālo un emocionālo prasmju attīstīšanai, kas ietver sevis apzināšanos, emociju, domu, uzvedības vadīšanu, spēju saprast citus un veidot pozitīvas attiecības,” skaidro Valsts izglītības satura centra vadītājs Guntars Catlaks. Ieviešamais mācību saturs kopumā paredz attīstīt caurviju prasmes – kritisko domāšanu un problēmu risināšanu, pašvadītu mācīšanos, jaunradi un uzņēmējspēju, sadarbību, pilsonisko līdzdalību.
Skaidri definētiem sasniedzamajiem rezultātiem un valsts valodas stiprināšanai jāsekmē bērnu sagatavošana veiksmīgai pārejai no pirmsskolas uz pamatizglītības apguvi.
Zināšanas caur rotaļām
Saskaņā ar jauno pieeju mācību process pirmsskolas izglītības iestādēs būs organizēts rotaļnodarbībā visas dienas garumā, kas ietver pedagoga mērķtiecīgi organizētu vai netieši vadītu rotaļdarbību un bērnu brīvu rotaļāšanos, un tā notiek gan telpās, gan ārā. Bērnam tiek dota iespēja mācīties iedziļinoties un ar prieku, apgūstot zināšanas un prasmes, kas formulētas sasniedzamajos rezultātos, mācīšanās procesā piedāvāti daudzveidīgi uzdevumi, paredzēts laiks izmēģinājumiem, ļaujot bērnam vingrināties, kļūdīties un mēģināt vēlreiz, darboties bez steigas un pabeigt iesākto. Kā būtisks faktors norādīta atbalstoša vide un attīstoša atgriezeniskā saite no pedagoga puses, rosināšana domāt par savu mācīšanos un sasniegto rezultātu.
Stiprinās latviešu valodas prasmi
Jaunās pirmsskolas izglītības vadlīnijas nosaka, ka mazākumtautību pirmsskolas izglītības programmās latviešu valodas apguve integrētā mācību procesā un ikdienas saskarsmē atbilstoši bērnu attīstībai ir jāsekmē katru dienu, lai pēctecīgi sasniegtu valsts pirmsskolas izglītības vadlīnijās valodu mācību jomā noteikto. Latviešu valoda ir noteikta kā saziņas līdzeklis ikdienas mācību procesā jeb rotaļnodarbībā, taču ir paredzēti sasniedzamie rezultāti arī mazākumtautības valodas apguvē.
Apmācība pedagogiem un informācija vecākiem
Lai pirmsskolas iestādes sagatavotu gaidāmajām pārmaiņām, projekta “Skola 2030” ietvaros tiek piedāvāts daudzpusīgs atbalsts – visu šo mācību gadu projekta sadarbības partnere Latvijas Universitāte jau īstenojusi mācības visu Latvijas pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogiem, informē IZM. 397 pirmsskolas pedagogi piedalījušies e-mācību kursos, kuri noslēdzās 2018. gada septembrī.
Informatīvi videomateriāli bērnu vecākiem par pilnveidoto mācību saturu pieejami “Skola 2030” video kanālā. Interesenti turpmāk varēs saņemt “Skola 2030” ziņu izdevumu “Domāt. Darīt. Zināt” ar mācību satura un pieejas aktualitātēm un labās prakses piemēriem. Līdz nākamā gada pavasarim plānots izveidot digitālo mācību materiālu krātuvi, kas pedagogiem noderēs ikdienas darbā. Papildus katru pavasari plānoti reģionāli semināri labākās prakses piemēru apguvei, kā arī citi informatīvi un profesionālās pilnveides pasākumi.