06.02.2023. Bērna uzvedība, kuru vecākiem nebūtu ieteicams ignorēt

Informācija ņemta: E-izdevums “Vecākiem” Nr.10, 2022.gada decembris

27.01.2023. Kā bērnu iemācīt lasīt? Speciālistu ieteikumi vecākiem

Uz pirmo klasi nereti atnāk bērni, kuri pat nepazīst visus burtus, lasītprasmes ziņā klasēs mēdz būt liela polaritāte. Pedagogi Latvijas Radio raidījumā “Ģimenes studija” skaidroja, ka bērni lasīšanā jāieinteresē spēļu veidā jau no mazotnes, sešu gadu vecums ir stipri novēlots laiks, lai sāktu apgūt lasīšanas prasmes.
Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes docētāja, logopēde Egija Laganovska novērojusi, ka uz sākumskolu atnāk bērni ar skaņas izrunas traucējumiem, iepriekš šo gadījumu nebija tik daudz. Ja kādu skaņu nesaklausa, ir grūti iemācīties lasīt un rakstīt, tas ietekmē lasītprasmes līmeni. To var mazināt. Ja logopēda pirmsskolā nav vai tikai sešos gados sāk ar bērnu strādāt, to grūti novērst.
Pieci ieteikumi vecākiem mazu bērnu lasītprasmes veicināšanā.
Izglītības zinātnes doktors, Rīgas 6. vidusskolas pedagogs Andris Krieķis  pauda, ka tad,
kad atnāk bērns uz skolu, klasē izveidojas aizvien lielāka polaritāte, – ir bērni, kuri lasa tekoši, un tādi, kuri nepazīst visus burtus.
Problēmu skolā risina ar speciālā pedagoga, logopēda un skolotāju palīga atbalstu, lai panāktu, ka lasīt nepratēji līdz oktobrim–novembrim lasītu tekoši.
Pat līdz 5., 6. klasei bērni bieži lasa tehniski, bez lasītā izpratnes. Kamēr nav teksta izpratnes posma, bērnam ir nepatika lasīt, pauda Laganovska.
Pirmkārt, izpratnes kvalitāte ir atkarīga no izvēlētā teksta. Lasītāja izpratne neveidosies pati no sevis, ja bērnam, mazam esot, nebūs veicināta klausītāja dzirdētā izpratne. Ar to jānodarbojas mājās.
Krieķis kā skolotājs skolā grib redzēt pirmklasnieku, kurš prot tekoši lasīt. Martā–aprīlī ir uzplaiksnījums no topošo skolēnu vecāku jautājumiem, lai palīdz bērnam iemācīt lasīt. Nepietiks, ja bērns ies pie privātskolotāja divas reizes nedēļā, jātrenējas lasīt ir katru dienu 10–12 minūtes. Parasti vasaras brīvlaikā pēc bērnudārza lasīšanā nepraktizējas un trijos mēnešos prasmes zūd, pauda skolotājs.
Nepieciešama vingrināšanās, jo lasītprasme ir iemācīta prasme.
“Neviens cits šajā pasaulē par bērnu nav atbildīgs, tikai vecāks. Ja lasītmācīšana nebūs prioritāte, tad rezultāts būs tāds, kāds būs,” skaidroja Krieķis.
Skolotājs analizē lasīšanas metodes – sākotnēji ir jāiemācās burti, tad tehniski jāiemācās lasīt. Viens no variantiem – grāmatu piedāvā vienaudzis. Pieaugušā piedāvātā grāmata bērna izpratnē varētu nebūt tik svarīga. Nepietiek tikai ar to, ka izvēlas grāmatu, kura patīk.
Labi strādā, ja lieli bērni lasa kopā ar mazākiem, tāpat visas tradicionālās un zināmās lietas, kas prasa noteiktību, – jāizstrādā regulāras lasīšanas paradumi. Ar piespiešanu lasīt bērnā var izraisīt lielu nepatiku pret grāmatām.
Ja ir liela nepatika pret lasīšanu, grāmatu var nolikt nost un pāriet pie tehniskas lasīšanas – receptes, ja bērns gatavo, dažādi nosaukumi uz ielas, spēļu tehniskie apraksti. Bērni netiek gala ar lasītprasmes tehniku, jo viņus māca metodiski nepareizi, bieži atrodot pareizo metodi, ātri iemācās.
Seši gadi lasīšanas ierosināšanai jau ir pārāk vēlu, lasīšanu nepieciešams veicināt spēles veidā jau no agrīna vecuma, pauda Laganovska.

Tiešsaistes materiāli lasītmācībai

• Spēles, video, audio, darba lapas lasīšanas mācībai
• Pasaku video
• Radioteātris bērniem
• Dažādas klausāmpasakas
• Burtu spēles. Vārdu krājums katram alfabēta burtam
• Saliec vārdus! Vārdi dažādām tēmām
• Kārtošanas spēle. Secība. Cipri. Burti
• Cipari un burti. Izdrukājamas darba lapas
• “ĀBECE” pašiem mazākajiem, izdrukājama vai interaktīvam darbam
• Mācies lasīt! Burti, vārdi, darba lapas, Ābece, spēles
• Ziedu salikteņi – lasīšanai, rakstīšanai, izdrukājamas un interaktīvas spēles
• Māci un mācies!
• Spēļu komplekts lasīšanas veicināšanai

Informācija ņemta: https://www.lsm.lv/raksts/dzive–stils/vecaki-un-berni/ka-bernu-iemacit-lasit-specialistu-ieteikumi-vecakiem.a493283/?utm_source=AKpoust&utm_campaign=news&utm_medium=soc&fbclid=IwAR15uwvx03JQOQjJYxfp-dnGPscFPhdQb_9TuyZaYqKxuAuleu721F62K6c

19.07.2022.  Kas jāmāk bērnam, uzsākot mācības 1. klasē

Bērniem, uzsākot mācības 1. klasē, nav nekādu iestāšanās pārbaudījumu, tomēr ir vispārējās programmas vadlīnijas un prasības, kas bērnam būtu jāmāk, uzsākot skolas gaitas. To, kas topošajiem pirmklasniekiem jāmāk, skaidro Skola 2030 ekspertes – Ginta Kārkliņa (Rīgas Starptautiskās skolas pirmsskolas un sākumskolas programmas koordinatore) un Arita Lauka (pirmsskolas “Maziņš kā jūra” dibinātāja).
Bērni pirmsskolā apgūst septiņas mācību jomas, taču pēdējo gadu izmaiņa ir tāda, ka šīs jomas tiek apgūtas integrēti. Tas nozīmē mācīties nevis lietas atrauti un nesaistīti, bet saprast un meklēt, kāda šīm zināšanām ir jēga un kur tās var pielietot. Kā norāda A. Lauka – mācoties integrēti, bērnos labāk veidojas izpratne par sevi, citiem, pasauli un to savstarpējo saistību.

Līdzsvars starp akadēmiskajām zināšanām un emocionālo briedumu
Ekspertes uzsver, ka bērna gatavību skolai nenoteiks tikai apgūto zināšanu apjoms. Ļoti būtisks ir līdzsvars starp emocionālo gatavību un akadēmiskajām zināšanām – nepietiks, ja bērns zinās un pratīs ļoti daudz, bet nemācēs tikt galā ar emocijām vai patstāvīgi darboties. Jo līdzsvarotāks būs bērns, jo vieglāk viņam būs uzsākt mācības skolā. Ekspertes vecākiem ieteiktu mazāk uzmanības pievērst konkrētām zināšanām, jo visur, kur bērnam ir vajadzīgas kādas zināšanas, tās nepieciešams veidot ar izpratni, nevis tikai ar iegaumēšanu. Tāpēc pieaugušie ir aicināti ne tik daudz rādīt bērniem priekšā atbildes un veicināt bērna iegaumēšanu, bet runājot un skaidrojot vedināt pašus bērnus domāt un nonākt pie pareizajām atbildēm, veicināt izpratni.
Tomēr galīgi bez zināšanām arī nevar iztikt, tāpēc ekspertes ieskicē, kādas zināšanas un prasmes bērniem būtu jāapgūst jau pirmsskolā.

Mācību jomas, ko bērni apgūst pirmsskolā:
valodu (lasītprasme un rakstītprasme), sociālā un pilsoniskā, kultūras izpratnes un pašizpausmes mākslā, dabaszinātņu, matemātikas, tehnoloģiju, veselības un fiziskās aktivitātes mācību jomas.

Lasītprasme
Topošajam pirmklasniekam jāmāk lasīt atsevišķi vārdi un jāsaprot izlasītais. Lai bērns to varētu, viņam ir jābūt izpratnei par skaņām, jāspēj sadzirdēt skaņas un tās atdalīt. Tas ir pirmais, kas ir jāmāk, lai attīstītos lasītprasme. Prasība lasīt vārdus atspoguļo milzīgu konstrukciju un izpratni – bērns saprot, ka vārdi veidojas no skaņām, ka skaņas apzīmē ar burtiem un, burtus lasot kopā, veidojas vārds. Cik daudz bērnam jāprot lasīt jau garāki teksti, nav noteikts. Tas ir atkarīgs no bērna gatavības un attīstības, un tam nav izšķirošas nozīmes, uzsākot mācības 1. klasē.

Rakstītprasme 
Bērnam, uzsākot mācības, būtu jāmāk rakstīt visi alfabēta rakstītie burti – mazie un lielie. Vecākiem jāatceras, ka rakstītprasme ir ļoti komplicēta prasme. Tā balstās uz sīko pirkstu muskulatūru, un pirms bērns sāk rakstīt, rociņas ir jānodarbina daudzos citos veidos un jāsagatavo rakstīšanai – jāplēš, jāmīca, jāver, jāliek klucīši. Rakstītprasmei ļoti svarīga ir pirkstu stingrība. Pirms bērns sāk rakstīt, viņam ir jāapgūst spēja noturēt pildspalvu, virzīt roku, saprast, kādā virzienā tiek rakstīti burti, apgūt apļveida kustības, kontrolēt spiediena stiprumu. Rakstot arī ir jāspēj darboties koordinēti ar visu ķermeni. Pirms bērns sāk rakstīt burtus, viņš apgūst un daudz trenējas rakstīt dažādus burtu elementus.
Svarīgi atcerēties nemēģināt bērna rokrakstu pārāk ātri virzīt pa šaurām līnijām, bērnam ir jāļauj izdzīvot lielo burtu periods. Kad bērns būs gatavs, viņš spēs noturēt rokrakstu līnijās.
Tāpat jāņem vērā, ka, sākot bērnam pašam rakstīt vārdus, ir normāli, ja tajos iztrūkst skaņas – pirmos bērni parasti vārdos saklausa līdzskaņus un tā ir ierasta prakse, ja vārdu “māja” bērns sākotnēji uzraksta, piemēram, tikai kā “ma”. Ar laiku bērns sadzirdēs vairāk skaņu un spēs vārdu saklausīt un uzrakstīt labāk.

Matemātika
Lai arī cik ļoti dažreiz vecākiem gribētos skriet laikam pa priekšu un mācīt savu bērnu rēķināt, matemātikas apguve ir jāsāk ar citām iemaņām. Pirmklasniekiem, aizejot uz skolu, būtu jāmāk noteikt skaitļa sastāvu 10 apjomā. Tas nozīmē noteikt, kādos veidos var salikt 10 (tas nozīmē saprast, no kādām divām lietu vai objektu grupām var salikt kopā 10: 1 un 9, 2 un 8 utt.). Matemātikas eksperti to ļoti uzsver, ka šī ir ārkārtīgi svarīga matemātikas pamata prasme, kas ir jāapgūst. Pirmsskolā nav jāsteidzas ar saskaitīšanu un atņemšanu, nav jātiecas rēķināt, bet ļoti svarīgi ir veidot šo izpratni par skaitļu sastāvu.
Otra svarīga prasme, kas bērnam ir jāattīsta, ir saprast, kā atkārtojas dažādu sakārtojumu vai simbolu virknes. Piemēram, kādas sakarības ir virknē, a, b, a, b (burti šeit apzīmē divus dažādus objektus, piemēram, a ir sarkana poga, bet b ir zila poga, a ir bumba, bet b ir mašīnīte) un sarežģītākās – aa, bb, aa, bb, lai var izprast, kāds ir virknes turpinājums. Matemātiskajai domāšanai šis ir būtisks posms, kas ir jāapgūst. Tāpat bērnam ir jāpazīst cipari, jāraksta cipari, jāpazīst pamata ģeometriskās figūras, strādāt ar dažādiem mēriem.

Sociālā un pilsoniskā mācību joma
Šī mācību joma ietver zināšanas par sevi, sabiedrību, drošības noteikumiem. Tāpat bērniem būtu jāzina Latvijas valsts simboli, valsts ideja un jāizprot cieņa pret valsti. Tā ir mācību joma, kas stāsta par sabiedrību un mani sabiedrībā

Dabas zinātņu mācību joma
Bērni apgūst pamata lietas par dabu – novēro dabu tuvākajā apkārtnē un var aprakstīt, kādi ir augi, dzīvnieki, zemes virsma, zina, kā vērot dabu un nenodarīt dabai pāri. Vērošana sevī ietver spēju pamanīt sīkums un detaļas, ne tikai lielo un virspusīgo spēju pamanīt, ka koks ir zaļš, bet ieskatīties, kāda ir koka miza, kādas ir lapas, kā plaukst pumpuri.

Tehnoloģiju mācību joma
Pirmsskolnieki veic dažādus rokdarbus, mācās darboties ar dažādiem rīkiem – griež ar šķērēm, līmē, ver. Bērnam vajadzētu pašam prast arī izgudrot, ko grib pagatavot un ideju īstenot līdz galam, izveidojot sev nepieciešamu priekšmetu. Šeit liela atslēga ir ne tikai prast kaut ko veikt pēc šablona, bet pašam patstāvīgi izdomāt, ko varētu pagatavot (grāmatzīmi, zīmuļu turētāju, lidmašīnu) un arī pašam to realizēt.

Pašizpausmes mākslā joma
Tas ietver muzicēšanu ar dažādiem instrumentiem, dziedāšanu, dejošanu, zīmēšanu, gleznošanu. Šeit ir ļoti plašas iespējas bērniem izpausties.

Veselība un fiziskā aktivitāte
Šī mācību joma veido izpratni par veselīgu dzīves veidu kā ieradumu. Tāpat bērnam jāprot dažādos veidos pārvietoties, pārvarēt šķēršļus, būt fiziski attīstītam, piedalīties rotaļās un spēlēs (individuālās un komandas). Šī joma māca arī bērnam izvērtēt savas fiziskās varēšanas robežas – ko bērns var paveikt pats, kur ir kādi riski, apzināties, ko var un ko nē.

Informācija ievietota no www.mammamuntetiem.lv

25.04.2022. Speciālo vajadzību pazīmes bērniem no 1.5 līdz 7 gadu vecumam

Ikviena bērna attīstība norisinās atšķirīgi, tomēr vecumposmu attīstības secība ir negrozāma, tās gaitu nav iespējams paātrināt. Visam savs laiks. Vecākiem būtu jāņem vērā, ka tieši ģimenei ir svarīga loma bērna turpmākajā attīstībā. Tas, ko bērni ikdienā iemācīsies no saviem vecākiem un ģimenes, veidos pamatu visai viņu turpmākajai dzīvei. Mums visiem ir svarīgi laicīgi izprast vecumposmu atšķirības un zināt, kas ir pats būtiskākais bērna attīstībā katrā no tiem.
Valsts izglītības satura centra Speciālās izglītības nodaļa piedāvā informatīvu un viegli pārskatāmu materiālu par to, kas ir būtisks katrā no bērna attīstības posmiem. Īpaša uzmanība pievērsta gadījumiem, kad nepieciešama ģimenes ārsta vai cita speciālista konsultācija.

Ar plašāku informāciju aicinām iepazīties arī  VISC centra informatīvajā materiālā “Vecākiem par bērna attīstību”

Informācija ievietota: https://www.visc.gov.lv/lv/jaunums/specialo-vajadzibu-pazimes-berniem-no-15-lidz-7-gadu-vecumam

28.02.2022. 

04.01.2022. Skolotājam un bērnam jādarbojas kā komandai. Kompetenču pieeja pirmsskolā

Kompetenču pieeja pirmsskolās ir plaši diskutēta tēma. Neraugoties uz to, ka publiskajā telpā izskan dažādi viedokļi, ir svarīgi atcerēties, ka izglītība ir stāsts par attīstību. Bērnudārznieki un skolnieki ir pierādījuši, ka lieliski spēj iekļauties un īstenot jauno pieeju, grūtāk mēdz būt pedagogiem. Īpaši tiem, kuri nespēj pieņemt, ka bērns var lemt pats un ka veiksmīga sadarbība veidosies tur, kur skolotājs un audzēknis darbosies kā „komanda”.

Mācīties sadarboties

Kompetenču pieejā ir daudz vērtīga un, lai gan tā tiek uzskatīta par jaunumu (tā tika ieviesta 2019. gada septembrī), patiesībā liela daļa no šīm metodēm tika pielietotas jau iepriekš. Vienkārši runājot, tas nozīmē, ka bērni mācās sadarboties gan ar citiem bērniem, gan pieaugušajiem, lūgt un saņemt palīdzību, iepazīt dažādu lietu norises procesu un izprast, kādas darbības jāveic, lai sasniegtu izvirzīto mērķi.

Paplašināt bērna redzesloku

Zināmā mērā tā ir mācīšanās domāt ārpus rāmjiem, jo skaidri detalizētu instrukciju  vai viena pareizā parauga vairs nav. Šobrīd katram ir iespēja realizēt savas domas un ieceres kā nu to vēlas, izmantojot pieejamos materiālus. Ja bērns uzdevuma veikšanai izmanto vienus un to pašus materiālus, pedagogs var atgādināt, ka ir pieejami arī daudzi citi materiāli un rosināt bērna interesi pamēģināt izmantot arī tos. Skolotāja uzdevums ir nemanāmi ieteikt, virzīt tuvāk mērķim un paplašināt bērna redzesloku.

Netiks pazaudētas būtiskās prasmes

Jāteic, ka bērni šādai pieejai bija gatavi jau sen un skolotāji no saviem audzēkņiem var daudz mācīties. Pateicoties bērniem, mēs varam atbrīvoties no „rāmjiem”, kādos tikām „iesēdināti” savā bērnībā, kad bija cita pieeja izglītības iegūšanai. Manuprāt, pedagogiem jābūt brīvākiem un atvērtākiem pret bērnu idejām. Aicinu iesaistīt bērnus dienas, nedēļas un mēneša plānu izveides procesā. Iekļaujot plānos bērnu idejas, tiks veicināta mazo prātnieku motivācija darboties un domāt, radot aizvien jaunas idejas. Protams, tas nenozīmē, ka visas idejas jāīsteno precīzi tā, kā bērns ierosina, bet ticu, ka ikkatrā idejā iespējams saskatīt ko tādu, ko var integrēt mācību procesā. Uztraukums, ka kompetenču pieejā tiks pazaudētas būtisko prasmju, piemēram, valodas, skaitļu u.c. lietu apguve, ir nepamatots. Nekas netiks zaudēts, tieši pretēji- caur projektiem, grupu darbiem, pieejamajiem materiāliem šīs prasmes tiks apgūtas bērniem patīkamā veidā.

Nosaukums sarežģītāks nekā ir patiesībā

Komunikācija ar vecākiem liecina, ka liela daļa vecāku šo bērniem sniegto brīvību vērtē pozitīvi. Tajā pašā laikā pirmsskolām un skolām jāstrādā arī ar pieaugušo izglītošanu, skaidrojot, ko īsti nozīmē kompetenču izglītība, uzsverot, kas ir tās galvenais mērķis- veidot domājušus un radošus cilvēkus. Daļā sabiedrības joprojām nav izpratnes par šo pieeju un, iespējams, tā ir nosaukuma vaina, jo pats jēdziens “kompetenču izglītība” izklausās daudz sarežģītāks un smagnējāks, nekā patiesībā ir.

Domājoši un radoši nākotnes pieaugušie

Gan pedagogiem, gan vecākiem jābūt elastīgiem, apzinoties, ka arī bērniem ir taisnība, ka arī mēs varam kļūdīties, kaut ko nezināt, nesaprast. Medijos izskanējis, ka kompetenču izglītība neveidos “fabrikas strādniekus”, bet ir vērts jautāt – vai ir nepieciešams radīt “fabrikas strādniekus”? Vai laikā, kad profesijas un darba tirgus mainās ik brīdi un daudzas profesijas jau tuvākajā nākotnē aizstās mākslīgais intelekts, daudz svarīgāk nav iemācīt bērniem domāt un rīkoties nestandarta situācijās, būt pārliecinātiem un cieņpilniem pret sevi un citiem?

Vērtēšana nekur nepazūd

Daudzi vecāki un pedagogi uzauga laikā, kad radošums tika apspiests. Ja bija jāzīmē ar sarkano krāsu, visi zīmēja ar sarkano un nebija iespējams izvēlēties zaļo vai pelēko. Tas ļoti apslēpēja radošumu. Jāapzinās, ka radošums piemīt ikvienam un jaunais mācību saturs nozīmē iespēju to attīstīt. Ļaujiet bērniem izpausties tā kā viņš to vēlas, nevis tā kā jūs to gribētu. Lai viņu fantāzija un mākslinieciskā pasaule bagātinās. Tas nenozīmē, ka nākotnē visi būs mākslinieki, jo radošums var izpausties arī citās nozarēs.

Vēl viena lieta, ko mums noteikti nevajadzētu pārnest uz nākamajām paaudzēm, ir vērtēšana. Vērtējums kā atzinība vai sods. Kompetenču pieejā arī ir vērtēšana, tikai tās mērķis ir palīdzēt bērnam saprast, ko varētu darīt labāk. Bērnam nav jābaidās no vērtēšanas, bet jāsaprot, ka tas ir papildus rīks, lai sasniegtu aizvien augstākus mērķus.

Privātās pirmsskolas “Patnis” Ādažu filiāles vadītāja Klinta Gangnuse

01.07.2021. 55 idejas aktivitātēm vasarā

Kā nodarbināt savu bērnu vasaras brīvlaikā? Iespējams, tieši jūlijā bērnudārzs būs slēgts, paši vecāki dosies atvaļinājumā, lai pavadītu laiku ar bērnu, bet vajadzīgas idejas, kā katru dienu padarīt unikālu un interesantu.
Tāpēc esam apkopojuši 55 idejas, lai aktivitāšu pietiktu katrai dienai neatkarīgi no tā, kāds laukā laiks.

Aktivitātes brīvā dabā

• Centieties izdomāt, kam līdzinās katrs no mākoņiem.
• Noorganizējiet papīra lidmašīnu kauju.
• Veiciet mazu izpētes gājienu uz parku vai mežu, lai iepazītu, cik dažādas mēdz būt koku lapas.
• Iemācieties palaist gaisa pūķi.
• Noorganizējiet burbuļu pūšanu – kuram izdosies uzpūst vislielāko ziepju burbuli, bet kuram – vismazāko?
• Noorganizējiet mākslas izstādi, pie veļas striķa piestiprinot visus bērna mākslas darbus.
• Apgūstiet badmintona spēli.
• Izgatavojiet bumerangu.
• Dodaties tauriņu medībās – līdzi ņemat tauriņu ķeramo tīkliņu un mēģinat atrast, cik dažādu krāsu tauriņu dzīvo jūsu apkaimē.
• Noskaidrojiet, kurš vistālāk spēj aizlidināt lidojošo šķīvīti.
• Izgatavojiet no papīra vējdzirnavas un dodaties ar tām laukā!

Aktivitātes pie ūdens, ūdenī un ar ūdeni

• Izveidojiet savu papīru kuģīšu flotili un palaidiet tos peldam pa straumi.
• Palīdzi bērnam iemācīties peldēt vai arī nirt.
• Uzrīkojiet ūdens pistoļu kauju.
• Dodaties lēkāt siltajā vasaras lietū pa peļķēm!
• Iemāci bērnam mest ūdenī akmentiņus tā, lai tie atlektu no ūdens virsmas.
• Iepazīstaties ar savas pilsētas strūklakām.
• Ļauj bērnam ar lejkanniņu aplaistīt dārza dobes.
• Aizbraucat uz kādu no akvaparkiem!
• Dodaties makšķerēt!
• Dodaties uz jūru noķert saulrietu!
• Putu ballīti pārvērtiet par lietderīgu nodarbi – kopīgi nomazgājiet ģimenes automašīnu.
• Pārbaudiet – kuri priekšmeti ūdenī grimst, bet kuri nē.
• Izveidojiet pludmalē paši savu mini ūdenskritumu.
• Iemācieties, kā izgatavot no papīra ūdens bumbas.

Aktivitātes rotaļām mājas pagalmā vai arī pastaigās

• Izsmaržojat puķu aromātus.
• Lēkājiet “klasītes”.
• Iepazīstini savu bērnu ar vismaz trīs jaunām rotaļām, kuras var spēlēt ar bumbu.
• Noorganizējiet lēkšanas čempionātu – kurš aizlēks tālāk, bet kurš – augstāk?
• Izaudzējiet no mazas sēkliņas ķirbi, zirņus vai dilles.
• Uzbūvējiet grandiozu smilšu pili.
• Noorganizējiet zīmēšanas plenēru uz asfalta.
• Apgūstat kādu jaunu transportlīdzekļa veidu, kuru bērns iepriekš nav mēģinājis. Dodaties šoreiz ceļā uz jūru ar vilcienu vai arī iemācieties braukt ar skrituļslidām!
• Spēlējiet “veikalos”, par naudu izmantojot koku lapas, bet par precēm – visu, kas atrodams dabā.
• Dodaties dārgumu medībās – atklājiet jaunus kukaiņus, kokus, augus, mājas, tiltus!
• Saskaitiet, cik soļi ir līdz jūsu tuvējam parkam.
• Ļauj bērnam rakt zemi ar rokām, lai sajustu katru smilšu graudiņu!
• Vakara pasaciņas lasīšanu padariet par dienas lasīšanas nodarbi, dodoties lasīt grāmatu sēžot uz akmens pie kādas no ūdenskrātuvēm!
• Ļauj bērnam smiltīs ierakt tavas rokas vai kājas.
• Vai neesat jau aizmirsuši ceļu līdz bērnudārzam? Sazīmējiet līdz pat bērnudārzam ceļu uz asfalta ar bultiņām.
• Uzrīkojiet zālienā pikniku.
• Izveidojiet no zariem savu mazo vigvamu.
• Vienkārši nogulieties zālē, aizveriet acis un ieklusieties putnu un sienāžu dziesmās.
• Aprociet savu laika kapsulu, lai izraktu to nākamajā vasarā. Ievietojiet tajā bērna zīmējumu, kādu piemiņas lietiņu.
• Uzcepiet ugunskurā zefīrus.
• Dodaties mini pārgājienā ar mugursomām, līdzi ņemot visu, kas vajadzīgs dabas pētniekiem – kompasu, tālskati, blociņu, kurā veikt piezīmes, uzzīmēt sastaptos dzīvniekus un augus.

Aktivitātes, kurām palīdzēs saulīte

• Izmazgājiet veļu un uzņemiet laiku, cik ātri saulītē izžūs bērna krekliņš.
• Salīdziniet, kuram ir garāka, bet kuram platāka ēna.
• Pamostieties agri no rīta, lai redzētu visskaistāko saullēktu.
• Pavadiet saulīti gulēt un sagaidiet tumsu, lai saskaitītu debesīs zvaigznes.
• Iemācieties jaunu dzejolīti par saulīti.
• Pavadiet lielisku dienu pie dabas kopā ar visu ģimeni.
• Pārvērtiet savu balkonu par pludmali – izklājiet sedziņu, lai sauļotos, un piepildiet bļodu ar ūdeni, lai paplunčātos.
• Noskaidrojiet, kādu labumu dod saule – palīdz augt augiem, palīdz mums uzņemt D vitamīnu, sasilda ūdeni, lai varam peldēties ezerā….

Informācija ņemta:https://maminuklubs.lv/mazulis/55-idejas-aktivitatem-vasara-294746/

26.03.2021. Psihoterapeite Vita Kalniņa: Bērnam jāmāca, ka pasaulē ir arī noteikumi

Ap gada vecumu ir īstais laiks, kad bērnam var sākt mācīt, ka pasaulē ir daudz lietu, ko drīkst, bet dažas – ne. Konsultē VITA KALNIŅA, psiholoģe, zīdaiņu un vecāku psihoterapeite ģimenes psiholoģijas centrā Līna.
1.Drošais noteikumu rāmītis
Šajā laikā mazais kļūst aizvien kustīgāks, spēj tālāk aizkļūt un aizsniegt, viņu arī daudz vairāk kas interesē un visu gribas izpētīt. Vecāki par to priecājas, bet, protams, arī mazliet satraucas, jo jābūt vēl uzmanīgākiem un daudz vairāk jārūpējas par drošību. Tāpēc šis ir īstais laiks sākt domāt par disciplīnu.
Reizēm vecāki domā, ka ir īpaši iejūtīgi, jo bērnam ļauj darīt jebko. Bet īstenībā bērnam ir nepieciešams noteikumu rāmītis, lai viņš justos droši. Tas nozīmē, ka bērnam skaidri ziņojam, kas ir pieņemami, bet ko mēs nekad un nekādos apstākļos neatbalstīsim. Piemēram, rāpties uz palodzes vai rotaļāties ar nažiem un dakšām. Visi ģimenē par to esam vienojušies un esam konsekventi: mamma un tētis aizliedz vienu un to pašu. Un te nebūs izņēmumu atkarībā no vecāku garastāvokļa. Turklāt, ja mazo nāk pieskatīt vecmāmiņa vai auklīte, arī viņām vajadzētu ievērot šos pašus principus. Būtiski ir pieskatītājiem izstāstīt ne tikai to, ko mēs aizliedzam, bet arī to, ko ļaujam. Piemēram, lūk, šo skapīti bērns drīkst atvērt, izcelt visu ārā, un pēc tam mēs viņam palīdzam salikt atpakaļ.
Reizēm vecākiem ir grūti izturēt bērna pretošanos, un viņi piekāpjas. Varbūt mammai ir piezvanījusi draudzene, viņa grib parunāties, bet tieši tobrīd mazais par visām varītēm mēģina uzlīst uz palodzes, un viņa izlemj, ka nekas traks jau nebūs, ja šo vienu reizi viņam to ļaušu. Turklāt es taču esmu blakus un viņu pieturēšu. Bet bērns nesaprot, kas tagad ir mainījies, kāpēc agrāk nedrīkstēja, bet tagad tomēr drīkst. Ja zūd konsekvence, zūd arī drošības izjūta. No bērna viedokļa tas izskatās tā: agrāk es varēju paļauties uz saviem vecākiem, ka, ja to nedrīkst, tad nedrīkst, bet tagad vecāki vairs nav paredzami. Un tas vairs nav droši.
Svarīgi bērnu katru reizi aiznest prom no bīstamās vietas, jo, ja viņš tur paliks, tad noteikti atsāks darbību, jo vēl nespēj kontrolēt savus impulsus.
Uzvedību, kas nav tik vēlama, ja vien tas nav kaut kas bīstams, var arī ignorēt. Droši vien visi vecāki ir piedzīvojuši situāciju, ka mazais izkrāmē, piemēram, zemāko grāmatu plauktu. Mammai tas nepatīk, viņa saliek grāmatas atpakaļ un, tiklīdz ierauga, ka mazulis atkal tuvojas plauktam, skrien viņu ķert, lai apturētu. Bet no bērna viedokļa tas ir brīnišķīgs pasākums, tā ir viņa iniciēta rotaļa – es viltīgu smaidiņu eju turp un mamma dzenas man pakaļ! Patiesībā tas pat stiprina viņa pašvērtējumu, ka viņš varēja paredzēt un izraisīt noteiktu mammas uzvedību.
Šajā brīdī veiksmīgāk būtu novērst mazuļa uzmanību, pārslēgt to uz kaut ko citu, piedāvājot arī mammai pieņemamu, bet mazulim tikpat aizraujošu rotaļu. «Paklausies, kur ir palicis mūsu kaķis? Tu neesi redzējis mūsu kaķi?» mamma var pajautāt. Un ļoti iespējams, ka mazais iesaistīsies un sāks lūkoties apkārt – kur tas kaķis palicis?

2.Disciplīna un sodi
Disciplīna ir skaidras norādes, kāda uzvedība ir pieņemama, bet kāda – nav vēlama. Ar šīm norādēm bērns saņem ļoti vērtīgu informāciju, lai kļūtu par tikpat brīnišķīgu cilvēku, kādi ir viņa vecāki. Jo tieši tā mazulis to redz: viņš redz savu mammu un tēti kā lieliskus cilvēkus un grib viņiem līdzināties.
Tāpēc secina, ka, visticamāk, ar mani kaut kas nav kārtībā, es neesmu labs. Tā veidojas pirmās pašvērtējuma krīzes. Ja bērns sāk justies kā ne pārāk labs cilvēks, ne tik labs bērns, viņam daudz vieglāk pēc tam ir īstenot ne tik labās rīcības. Jo – ja jau es neesmu labs, tad es varu darīt arī visādas ne tik labas lietas. Un ar to tiek provocēta vēl sliktāka uzvešanās.
Bērnos, kuri zina, ka viņus ārkārtīgi skarbi sodīs pat par sīku pārkāpumu, kādā brīdī ieslēdzas vienaldzība: es darīšu tik un tā, jo – kāda atšķirība? Tāpat būs nepatikšanas. Savukārt citi tik ļoti baidās izdarīt kaut ko nepareizi, ka katru reizi, kad vajadzētu rīkoties, bailēs sastingst – un ja nu arī par šo es saņemšu sodu? Iespējams, viņi neko vairs neuzdrošinās darīt vai arī izmisumā izvēlas rīcību, kas nemaz nav saskaņā ar viņu pašu.

3.Ar citiem labs, ar mammu – kašķis
Šis ir vecums, kad reizēm vismaz uz brīdi mazuli sāk pieskatīt kāds cits, ne tikai mamma. Un tad bieži ir stāsti, ka ar pieskatītāju mazulis bija brīnišķīgs – smaidīgs, draudzīgs un jautrs –, bet, tiklīdz atgriezās mamma, kļuva raudulīgs un kašķīgs. Mammas reizēm to ļoti pārdzīvo. Bet tas ir normāli, un tam ir izskaidrojums.
Bērnam šajā vecumā mamma joprojām ir ļoti, ļoti svarīga, parasti viņa ir tā, kas dod drošības izjūtu. Tas nenozīmē, ka mamma nedrīkst kaut kur iziet uz dažām stundām. Bet ir svarīgi saprast, ka, pārnākot mājās, bērns var būt dusmīgs, justies vīlies, aizvainots, sākt stipri raudāt. Viņš vispirms mammai pasūdzas, kāpēc tu biji prom, kāpēc nebiji ar mani, un tad ir vajadzīgs laiks, lai viņš emocionāli pabarotos no mammas. Bērni, kuri zīž krūti, uzreiz paprasa pupiņu un, kā mammas saka, iekaras uz stundu.
Būtu ļoti labi, ja mamma respektētu, ka pēc šķiršanās ar mazuli, pat ja viņai šķiet, ka tas nebija ilgi, ir vajadzīgs pārejas periods, kad viņa bērnam dod nedalītu savu uzmanību, esot ar viņu kopā fiziski un emocionāli, lai viņš uzpildās. Mamma bērnam ir kā bāzes stacija, un, ja ilgāku laiku bijusi prom, tad mazuļa drošības izjūtas baterija ir tukšāka un uzlādei būs nepieciešams mazliet ilgāks laiks.

4.Mammu, neej prom!
Ir ārkārtas gadījumi, kad mamma, piemēram,  nonāk slimnīcā un ir prom ilgāk. Tās ir smagas situācijas, kad ir jādomā, kā to risināt un kā palīdzēt bērnam. Bet, ja mamma grib viena atpūsties kūrortā vai doties izbraukumā tikai ar vīru, tāpēc uz dažām dienām mazais paliek pie omītes, tas tomēr bērnam vēl ir pārāk ilgs laiks, lai izturētu šķiršanos. Šīs sāpes, vilšanās un bēdas pēc tam ilgi un smagi paliek bērnā. Fizioloģiski viņš, protams, izdzīvo, bet emocionāli tas ir ļoti grūti, jo viņam mamma beidz eksistēt. Tas bērnam ir ārkārtīgi satraucoši, jo viņš nezina, kā viņš var dzīvot bez mammas. Tāpēc pagaidām nevajadzētu savus ceļojumus plānot bez bērna. Pēc tam tas nāk atpakaļ ļoti bēdīgos veidos. Bērniem nevajadzētu nonākt līdz terapijai, jo mammai gribējās izklaidēties.
Ja vien ir iespējams, labāk lai bērnu pieskata auklīte (reizēm tas var būt nelielā mājdārziņā) vai vecmāmiņa! Lai ir viens cilvēks, kurš uzreiz var reaģēt tikai uz viņa viena fiziskajām un emocionālajām vajadzībām! Dārziņā, lai cik lieliskas audzinātājas, ja viņām divām vienlaikus jāaprūpē vairāk par sešiem bērniem, reaģēt uz bērnu vajadzībām gandrīz nav iespējams.

5.Brīdināt laikus
Ir labi rīkoties stingri un noteikti – palikt pie sava viedokļa, ja tādi ir noteikumi, un to nemainīt, pat ja bērns čīkst. Tomēr pārliecība nenozīmē rīkoties strauji un vardarbīgi, nogriežot kā ar nazi, piemēram, pasakot, viss, mēs tagad ejam, paķerot bērnu un skrienot prom. Bērnam vajag sagatavošanos.
Teiksim, mamma izies uz trim stundām no mājas, un nāks auklīte. Tad jau no rīta mazajam to vajadzētu sākt stāstīt: «Mamma drusku aizies, nāks auklīte, bet tad mamma atkal atnāks un būs ar tevi.» Kad ir atlikusi stunda līdz laikam, kad aukle būs klāt, – to pateikt atkal. Un tad, kad jau ir atlikušas dažas minūtes līdz pieskatītājas ierašanas laikam, – vēlreiz.
Tas ir līdzīgi kā ar Ziemassvētku dziesmām. Kaut kad novembrī izdzirdam vienu, tad tās sāk skanēt aizvien biežāk, līdz atnāk arī paši svētki. Tas ir veids, kā cilvēki grib tikt sagatavoti lieliem notikumiem. Tāpēc šādu triju atgādinājumu principu var ieviest dažādās jomās – par gulētiešanu, laiku, kad būs jābeidz rotaļāties, ģērbšanos, lai ietu ārā.

Informācija ņemta https://www.santa.lv/raksts/mansmazais/psihoterapeite-vita-kalnina-bernam-jamaca-ka-pasaule-ir-ari-noteikumi-34471

10.03.2021. “Vienaudžu mācīšanās lasītprasmes veicināšanai pirmsskolā” – atbalstsizcilibai.lv

Vecāki parasti izjūt patiesu lepnumu, ja viņu bērns agrāk nekā citi bērni
iemācās staigāt, runāt, sasiet kurpju auklas u.tml. Vai agrīnāka attīstība patiesi
liecina, ka mazais cilvēks būs talantīgāks vai viņam būs augstāks intelekts?
Varbūt par nākotni var spriest pēc kādām citām bērna uzvedības iezīmēm? Vai,
ikdienā, vērojot desmit mēnešu vecu mazuli, var noteikt, cik, – apķērīgs viņš būs
desmit gadu vecumā? Kas būtu jāzina un kam būtu jāpievērš īpaša uzmanība, lai
veicinātu sava bērna vispusīgu attīstību, tā, lai viņš gūtu panākumus dzīvē?

Šie un daudzi citi jautājumi ir aplūkoti Valsts izglītības un satura centra veidotajā informatīvajā materiālā vecākiem “Informatīvs materiāls par bērna attīstību”.

08.01.2021. “Masku dziesma”

Dzīvespriecīga animācija, lai palīdzētu izprast masku nēsāšanas nepieciešamību Covid-19 izplatības ierobežošanai visai ģimenei, tostarp bērniem.

08.01.2021. “Ja nepieciešams atbalsts krīzes situācijā vai nedrošā brīdī”

16.09.2020. “Atbalsta sniegšana bērna uzvedības problēmu risināšanā”

16.09.2020. Sācies pirmais rudens mēnesis, tādēļ īpaši  aktuāls jautājums “Kā ģērbt bērnu atbilstoši laikapstākļiem?”

Nav nepiemērotu laikapstākļu, ir tikai nepiemērots apģērbs. Viens ir apģērbties pašiem, bet pavisam kas cits – saprast, kāds apģērbs būtu labāks mazajam bērniņam, lai viņam nebūtu ne par aukstu, ne par karstu.

Padoms Nr.1: nesatuntuļot bērnu

Bērns parasti ir ļoti aktīvs. Tas nozīmē, ka, viņu pārāk silti saģērbjot, viņš noteikti sasvīdīs un ir risks saslimt.  Galvenais, lai bērns nesvīstu. Pamatnosacījums – bērniņam, kurš pats nestaigā, nepieciešama viena drēbju kārta vairāk nekā pieaugušajam, savukārt bērnam, kurš pats staigā – viena kārta mazāk. Ārsti norāda, ka māmiņas bieži vien  par daudz cenšas tuntulēt bērnus, bet tas ir ļoti neveselīgi, jo tādējādi bērns zaudē spēju pielāgoties temperatūras izmaiņām, līdz ar to viņš ātri vien saaukstējas. Lai saprastu, vai bērniņam paliek auksti, var vērot sejas krāsu – ja ir par aukstu, vaidziņi zaudē savu dabisko krāsu. Auksti pirksti vēl nav rādītājs, ka bērnam ir auksti, aukstas rokas, kājas vai sejas krāsas izmaiņas gan.

Padoms Nr.2: kārtains apģērbs
Vēsā laikā jācenšas apģērbt bērnu pēc sīpola principa: uzvilkt vairākus krekliņus un jaciņas, ko, ja nepieciešams, var novilkt.

Padoms  Nr.3: pareiza apģērba audumu un fasona izvēle
Svarīgi, lai drēbes, kas ir tiešā saskarē ar bērna miesu, ir elpojošas, no dabiska auduma un mīkstas. Lai drēbes nebūtu ar grūtībām jāvelk pāri galvai (tas mazos  bērniņu var sabiedēt un reti kuram bērnam patīk), labāk, ja aizdare ir, piemēram, rāvējslēdzējs, ko ērti lietot un kā izmantošana neaizņem lieku laiku. Svarīgi, lai drēbēm būtu laba termoregulācija – lai nebūtu ne par karstu, ne par aukstu. Ērta cepure ziemas mēnešiem  ir ķiveres veida, kur  šalle savienota ar cepuri.  Arī dūrainīšiem vēlams būt no ūdensizturīga materiāla, jo tiem ir visbiežākā saskare ar sniegu. Lai lielākam bērnam tie nepazustu, cimdu galos var būt iestrādāta gumija. Pret materiālu izvēli ir jāizturas ļoti atbildīgi- jāizvairās no neelpojošiem un gumijotiem audumiem, kas izraisa sasvīšanu. Pirmā apģērba kārta ir apakšveļa. Tai ir jāelpo, lai mazulis nesvīstu. Ļoti aukstā laikā šī apģērba kārta uztur ķermeni siltu un sausu. Otrajai, vidējai, kārtai ir ieteicams izvēlēties vilnas vai flīsa apģērbu. Trešā kārta ir ārējā. Tās uzdevums ir aizsargāt bērnu no lietus un vēja, tāpēc tai labi jāatgrūž mitrums. Ziemas sezonā ieteicams ir kombinzons: tajā bērns jutīsies labi jebkādos laikapstākļos. Turklāt, valkājot kombinzonu, vējš nesapūtīs muguru, lai kā bērns vārtītos, tuptos vai liektos. Ar apspīlētām biksēm,  ir ļoti grūti būt aktīviem un kustīgiem- tās ierobežo kustību.

Padoms Nr. 4: bērna cimdi un apavi nedrīkst izmirkt

Ārsti uzsver, ka aukstajos gadalaikos vissvarīgākais ir bērnam vilkt ūdensnecaurlaidīgus apavus. Ja ir gumijas zābaki, tad jāatceras, ka tajos kājas var ātri nosalt un gumijas zābakos ir jāvelk biezākas  zeķītes. Ziemai noteikti vajag sagādāt drošus nesamirkstošus cimdus, ar kuriem rociņas nesamirks veidojot sniega pikas un veļot sniegavīrus. Mitri pirkstiņi ļoti ātri nosalst.  Pirkstainīšus jāizvēlas tikai tad, ja bērns pats tos prot uzvilkt. Lai lielākam bērnam tie nepazustu, cimdu galos var būt iestrādāta gumija.

Padoms Nr.5: vienmēr jāpadomā par laika apstākļiem atbilstošu galvassegu

Vasaras sezonā tā ir vajadzīga, lai bērna galviņa nepārkarstu. Taču rudenī un ziemā galvassegai ir jāpasargā bērna austiņas no vēja brāzmām un sala. Praktiskas ir cepures ar sasienamajām aukliņām, kas nodrošina, ka cepurīte nenoslīdēs no austiņām. Jāatceras, ka bērna galviņas mēdz svīst un cepurītes ir samērā bieži jāmazgā.

Padoms Nr.6: bērna apģērbs nedrīkst ierobežot bērna kustību attīstību

Bērns attīstās kustībā. Pirmsskolas vecums ir sevišķi nozīmīgs bērna motorikas attīstībā.  Apģērbs nedrīkst ierobežot kustību. Meitenēm iekštelpās ērti ir leginsi, trikotāžas svārki, kleitiņas. Zēniem trikotāžas  bikses vai šorti. Bieža problēma ir zeķbikses, kuras ir kļuvušas par mazu, tādējādi bērnam liekot justies neērti. Iegādājoties apģērbu un to piemērot ir jālūdz  bērnam, lai viņš apsēžas un  paceļ rokas, ja apģērbs neierobežo kustību, tad viss ir kārtībā. Jāvēro, lai bērna apavi mācību gada laikā nav kļuvuši par mazu, jo kurpju izmērs var mainīties gada laikā vairākas reizes.

Vecāku viedokļi par bērnu ģērbšanu

No Cālis.lv foruma:

• «Ir divu veidu mātes – tās, kas bērnus tuntulē, un tās, kas (pēc citu domām, protams) bērnus saldē. Es piederu pie tām otrajām, jo bērnus ģērbju plāni. Taču redzu, ka bērni, tā saģērbti, jūtas labi. Ja savelk vairākas kārtas, viņi sasvīst, sāk sāpēt galva, viņi paliek kašķīgi utt.»
• «To jau katra mamma pati redz un jūt, kas viņas bērnam vajadzīgs. Viens ir salīgs un jātuntuļo, cits ir gatavs iet puspliks, jo nesalst. Galu galā mazais jau arī var pateikt, kas ar viņu notiek. Manuprāt, braucot ar auto uz veikalu, vilkt sniega bikses ir lieki – veikalā tikai pārkarsīs. Ja pēc tam plānots kalns, tad var uzvilkt. Biezās zeķbikses un džinsi ir normāls variants – nepaspēs nosalt.»
• «Ir gan risks, ka ar auto kaut kas var notikt. Nesen vīrs veda mazos pie omes. Tā kā nekāda pastaiga nebija paredzēta, tad mugurā nebija siltās drēbes (sniega bikses bez nekā apakšā un krekliņš ar vējjaku). Siltie džemperi un zeķbikses bija iedoti līdzi somā, lai pie omesvar pa āru dauzīties. Netālu no galamērķa mašīnai kaut kas notika. Nācās ceļu turpināt ar kājām un sabiedrisko transportu.  Labi, ka varēja uzvilkt siltos džemperus. Meitai kājas nosala, jo zeķbikses apakšā uzvilkt nevarēja, bet bikses vismaz nebija izmirkušas, kā tas būtu, ja ietu ar džinsiem pa sniegu.»
• «Es visu ziemas ģērbšanās problēmu atrisināju ar plānu, bet siltumu saglabājošu kombinezonu. Ja ir lieli mīnusi (vairāk par -10 oC), apakšā pavelku vēl bikses un kādu jaku vai džemperi. Bērni nav satuntulēti un var brīvi kustēties, tas arī ir svarīgākais, lai nenosaltu. Ar mašīnu nebraucam. Ja brauktu, tad vilktu tikai vējjaku un kādas bikses virs zeķbiksēm.»
• «Bērnu vajadzētu ģērbt tā, lai pēc aktivitātēm ārā nebūtu slapja mugura. Kad vedīsi iekšā, pačamdi ar roku pie skausta, vai nav mikls. Ja ir, tad būsi saģērbusi par siltu. Ja kakls ir knapi silts, būs bijis par plānu. Ideāli ir, ja pie skausta un muguriņas ir tāds siltumiņš, ka negribas pašai roku vilkt ārā. Patausti arī, vai rokas un pēdas nav aukstas.»

Izmantotie interneta resursi:

• http://nra.lv/veseliba/153216-7-noteikumi-ka-pareizi-gerbt-savu-bernu-rudeni-un-ziema.htm
• http://calis.delfi.lv/berni/mazulis/apgerbs/grutais-uzdevums-mazulu-gerbsana-atbilstosi-laikapstakliem/
• http://www.la.lv/7-noteikumi-ka-vajag-bernu-gerbt-rudeni-un-ziema/

Paldies par Jūsu interesi!

Daugavpils Olimpiskais centrs aicina

Visriebīgākais sabiedrībā – attieksme pret “citādiem” bērniem. Smeldze sirdī, tā ir cīņa par citādo bērnu, kurš atšķiras tikai ar funkciju traucējumiem, kas nav redzami,
tikai jūtami uzvedībā, saskarsmē un sociālajā telpā, cilvēku nevēlēšanās, nespēja, neziņa, neiecietība, vienaldzība…….
Biedrība „Autisma atbalsta punkts Rēzeknē” ir dibināta 2012.gada 27.februārī, Rēzeknē. Biedrības mērķis ir personu ar autiska spektra traucējumiem (turpmāk
– AST) interešu un tiesību aizsardzība.
Latvijā ir ļoti daudzas ģimenes, kurās ir bērni un jaunieši ar funkcionālajiem traucējumiem. Visām šīm ģimenēm būt laimīgiem nozīmētu, ka viņu bērns izveseļotos no
smagas vai ļaundabīgas slimības, bet šim mērķim ģimenēm nav attiecīgo finanšu līdzekļu.
Biedrības „Autisma atbalsta punkts Rēzeknē” galvenie mērķi ir apzināt un sniegt atbalstu vecākiem, kuriem ir bērni ar īpašām vajadzībām (ar invaliditāti),
veicināt bērnu invalīdu ar autiskā spektra traucējumiem fizisko un garīgo attīstību, piesaistot nepieciešamos speciālistus, kā arī veicināt šo bērnu pilnīgu
integrāciju vispārējā izglītības sistēmā un sabiedrībā.
Biedrības mērķi ietver arī informācijas apmaiņu starp līdzīgām organizācijām un sabiedrības informēšanas pasākumus.
Biedrībai ir sabiedriska labuma organizācijas statuss.
Strādā ABBA terapeiti:
Aija Brokāne – t.26112294
Alīna Gailuma – t.26440955

Veidojam bērnos pozitīvo uzvedību

Atbalsta materiāls pedagogiem un vecākiem bērna uzvedības korekcijai

Attīstām bērna runu: Nost ar ninnēm, vauvām un ņammām

Es nevarētu teikt, ka es dievinu bērnus kopumā, nē. Es neizsakāmi mīlu savējo, taču neraujos iepazīties ar ikkatru zīdaini uz ielas. Tas gan, protams, man neliedz mīļi viņam vai mammai uzsmaidīt – lai ikkatram diena ir gaišāka. Lai gan apprecēju skolotāju, nekad pirms sava bērna ierašanās pasaulē nebiju pievērsusi uzmanību literatūrai par mazuļa audzināšanu, pedagoģiju u.tml. Un – kā neskaitāmas reizes pirms tam – mani pēkšņi sāk interesēt bērnaudzēšanas profesionālā puse.
Īpaši – kas gan, šķiet, ir loģiski, jo mans dzīvesstils un profesija ir cieši saistīta ar valodu – mani interesē runas apguve. Manam puikam ir teju pusotrs gads, taču runā viņš slinki. Es varu saskaitīt nosacītus vienpadsmit divpadsmit vārdus, taču – kā jau ar pirmo bērnu – es nezinu, vai tie skaitās.
Vāva – vārna, ģe – dzert, te apzīmē kāda priekšmeta nolikšanu vietā vai atrašanu utt. Kā vienmēr, es vēršos pie grāmatām, lai mierinātu savu trauksmi par bērna attīstību un dzesētu savu anxiety. Manas mīļākās go-to grāmatas un aplikācijas bērnaudzēšanā ir Bērns runāt mācās savā ģimenē, What to Expect in the First Year, kā arī The Wonder Weeks, taču nupat kā universitātē man tika piespēlētafantastiska grāmata par lingvistiku jeb valodniecību, kurā atradu šo to noderīgu arī bērna kontekstā. Ļaujiet padalīties —  LU profesores sociolingvistes I. Druvietes un M. Baltiņa grāmatā Ceļavējš cilvēku ciltij. Valoda sabiedrībā autori populārzinātniski piesakaras valodas un sabiedrības attiecībām, kā arī man saistošai tēmai – bērna valodas apguvei.
Saistoši, ka, piemēram, N. Čomskis, jau pirms ģenētiskā koda pētniekiem atklājis, ka tēlaini izsakoties, bērna smadzenēs jau ģenētiski ir izveidojušās nišas jeb atvilktnītes jebkurai gramatikas parādībai – N. Čomskis tās apzīmē par dziļajām struktūrām. Atliek tikai tās piepildīt ar konkrētās valodas materiālu.
Tas nozīmē, ka bērns ir ieprogrammēts mācīties valodu, tas viņam nāk dabiski, šādas prasmes viņš sevī uzsūc – ir nepieciešams tikai labs piemērs, no kā mācīties, par pārējo ir parūpējusies daba. 
Ar bērnu jārunā pēc iespējas vairāk, pārvarot kārdinājumu izvēlēties vienkāršākus un pierastākus vārdus. Arī valodas apguvē darbojas princips, ka jāiet bērnam pussolīti pa priekšu – nevis kopā ar viņu vai divus soļus tālāk. Varenākā BINGOsajūtu ever, jo pierāda, ka mana iekšējā intuīcija attiecībā uz manis nīstajiem, kaitinošajiem dūdojamiem vārdiem ir bijusi precīza: tiem nav zinātniski pamatotas nepieciešamības! Nost ar ninnēm, vauvām un ņammām! Grāmatas autori norāda, ka «pētnieki beidzamajā laikā apšauba aukļu valodas nozīmi bērna runas attīstībā, jo bērnu runa attīstās samērā autonomi, nepakļaujoties tiešai korekcijai vai imitācijai.»
Bērnu valodas apguvē vienlīdz nozīmīgas tātad ir gan vispārējās kognitīvās spējas, gan iedzimtā valodspēja, kas attīstās apkārtējās lingvistiski stimulējošās vides ietekmē.
Diezin vai kritiku iztur arguments, ka tādā veidā rodas labāks emocionāls kontakts. Ieteikums visiem, kas darbojas ar bērnu runāt ar viņu par gudrām un nopietnām lietām, izmantosim gan pasaku, gan zinātniskās grāmatas, nevairīsimies no svešvārdiem, apvidvārdiem, valodas spēles elementiem! Kādas ir Tavas domas? Vai ir vērts lietot ņauņas un nannas, vai arī labāk uzreiz mācīt bērnam īstos vārdus, kā norādīts vairākās gan lingvistu, gan neirologu, gan pedagogu rakstītās grāmatās?

Informācija ņemta no https://www.santa.lv/raksts/mansmazais/mammu-blogi/attistam-berna-runu-nost-ar-_ninnem-vauvam_-un-_nammam_-25005/

Veselības ministrijas kampaņas “Kustinācija” metodiskais materiāls

Veselības ministrija šobrīd īsteno sabiedrības informēšanas kampaņu „Kustinācija” , kuras mērķis ir veicināt kustīgu dzīvesveidu kā vērtību un palielināt regulāras fiziskas aktivitātes  ikdienā. Kampaņas laikā trenera Viktora Lāča, fizioterapeita Mareka Osovska un sporta ārstes Sandras Rozenštokas vadībā ir izstrādāti arī metodiskie materiāli 5-6 gadus veciem bērniem, vecākiem un pedagogiem. Šo metodisko materiālu ikviens var lejuplādēt, lai izmantotu to mācību procesā, sporta nodarbībās un rotaļās, popularizējot aktīva dzīves veida nepieciešamību jau no mazotnes.
Vingrinājumu komplekss sastāv no 6 vienkāršiem vingrinājumiem, kuri palīdzēs padarīt interesantāku mācību procesu, kā arī ļaus bērniem pašiem organizēt savas fiziskās aktivitātes.

Kartiņas bērniem

Kartiņas vecākiem un pedagogiem

Rokasgrāmata vecākiem, kuru bērniem ir disleksija

rokasgraamata-latvisk_berna_disleksija

VISC atbalsts materiāls – Valodas attīstības veicināšāna bērniem no 5 līdz 8 gadiem

Palīdzēsim bērniem sagatavoties un adaptēties skolai

PIRMKLASNIEKS_FINAL_4.04.17

Baudām vasaru un nostiprinām latviešu valodu

Lai skolas gaitas bērnam sagādātu tikai prieku, piedāvājam mācību līdzekli, kas palīdzēs Jums atkārtot un nostiprināt mācību gadā mācītos vārdus un frāzes latviešu valodā.

Sveiki_Macibu_lidzeklis_6_gadigajiem 

Valoda – bērna atslēga pasaulē

Visi vecāki vēlas, lai viņu bērnam nebūtu problēmu ar valodu. Analizējot bērna runas attīstības īpatnības, jāvēro ne tikai runas un valodas veseluma izpausmes, bet arī bērna personības psiholoģiski pedagoģiskā savdabība (atmiņa, domāšana, uztvere, uzmanība, iztēle), kam par pamatu varētu būt skaņu traucējumu sekas.
Kādiem ir jābūt bērna pareizas runas nosacījumiem? Pirmkārt bērnam jābūt veselam. Slimības, kuras novārdzina bērna organismu, aiztur runas attīstību. Svarīga nozīme pareizai bērna runas attīstībai ir dzirde. Pat neliela dzirdes pavājināšanās negatīvi ietekmē pareizas runas veidošanas.
Vecākiem nevajadzētu runāt pārāk ātri, jo bērni pārņem vecāku runas tempu.
Bērni, kuriem ir skaņu izrunas traucējumi, un kuri sāk apmeklēt skolu, bieži ir nesekmīgi valodā, raksta tā kā runā. Ja bērnam ir runas traucējumi, noteikti ir jāvēršas pēc palīdzības pie logopēda.
Daži praktiski paņēmieni, ko var izmantot, lai palīdzētu bērnam attīstīt un pilnveidot runu.

Dzirdes uztveres attīstīšana

Biežāk spēlējieties ar bērniem spēlēs ar skaņam. Piemēram:
„Muzikālā spēle”
Virs mazuļa gultiņas novieto kādu muzikālu rotaļlietu, lai viņš ar rociņām var viegli to aizskart. Dzirdot mūziku, mazulis koncentrēs savu uzmanību uz skaņas avotu. Skanošas rotaļlietas vienmēr izraisīs bērna interesi, jo viņš mēģinās atrast sakarības starp skaņas avotu un savām ausīm un acīm.

„Kur māmiņa?”
Mazulis guļ gultiņā. Māmiņa, staigājot ap gultu, no dažādām pusēm uzrunā bērniņu. Svarīgi, lai bērns saprastu, no kurienes nāk māmiņas balss.

„Klusi – skaļi”
1.Pieaugušais uzrunā bērnu zemā balsī, augstā balsī, dziedoši, čukstus vai skaļi.

2. Pieaugušais klusi sit tamburīnu, pēc tam skaļi un ļoti skaļi. Atbilstoši skaņas skaļumam bērns izpilda kustības, piemēram: skanot klusai skaņai, iet uz pirkstgaliem, skanot skaļai skaņai, iet, balstoties uz visu pēdu, bet ļoti skaļai-skrien.

„Kurš ko sadzirdēs?”
Pieaugušais aiz aizslietņa sit ar āmuru, zvana ar zvanu utt., bērniem ir jāuzmin, ar kāda priekšmeta palīdzību skaņa ir radīta. Skaņām ir jābūt skaidrām un kontrastainām.

„Klausies un atkārto”
Pieaugušais ar plaukstām vai ar jebkuru instrumentu izbungo ritmu, bērns atkārto ritmu.

Pirkstu sīkās motorikas attīstība

Vingrinājumus un rotaļas sīkās motorikas attīstībai ieteicams sākt jau ar pirmajiem mazuļa dzīves mēnešiem. Sākumā visas kustības ar bērna rociņām un pirkstiņiem veic pieaugušais. Pēc laika bērns pats sāk veikt kustības, pieaugušais tikai runā tekstu. Pakāpeniski arī bērns mēģinās runāt līdzi kustībām. Šādas nodarbības veicinās mazuļa pirkstu sīko motoriku un kustību koordināciju, kas savukārt sekmēs domāšanas un runas attīstību.

Vingrinājumu piemērs:

Cepu, cepu kukulīti-
Citu lielu, citu mazu.
Lielo došu lielajiem,
Mazo došu mazajiem.
Izcepu gardu – apēdu pats!
(Pieaugušais saņem mazuļa plaukstas un sit vienu plaukstiņu pret otru.
Ar mazuļa rokām parāda lielu un mazu kukulīti.
Paceļ mazuļa rokas augšā. Nolaiž rokas lejā.
Ar abām mazuļa rociņām brauka vēderiņu un priecājas).

Svarīga ir pirkstu vingrināšana dažādās kustībās: taustot auduma faktūru, darbojoties ar dabas materiāliem (čiekuriem, skujām, smiltīm).
Aizkrāsojot un štrihojot burtus, jāpievērš uzmanību darba kvalitātei: aizkrāsot vajag ar zīmuļiem vienā virzienā, neaizejot aiz kontūra. Bērniem, darbojoties ar lielo sākumburtu trafaretiem, aktivizējas redzes un taustes maņas.

Vispārīgas rekomendācijas vecākiem:

Sāciet nodarboties ar bērnu labā noskaņojumā. Nedariet to tajos brīžos, kad jūtaties neveseli, noguruši, par kaut ko norūpējušies. Radiet pozitīvu gaisotni; pieaugušo runai jābūt izteiksmīgai, ar jautru intonāciju. Veiciet rotaļu ar patiku, tad arī mazulim tā patiks.
Vingrinājumi, spēles un rotaļas izvēlētas tā, lai tās varētu veikt dažādās sadzīviskās situācijās – ejot pastaigā, ģērbjot, ēdinot, vannojot vai guldinot bērnu. Iekļautie vingrinājumi un padomi aicinās vecākus uz radošu pieeju, jo katrs bērns ir individuāls un tikai vecāki zina sava bērna īpatnības.

• Bērnam ir nepieciešami vārdi un domas, lai iemācītos runāt.
• Nosauciet bērnam tos priekšmetus, ko viņš redz, un pastāstiet par lietām, par kurām viņš ir izbrīnīts.
• Runājiet ar bērnu par to, ko viņš dara: „Skaties! Aptausti! Ieklausies! Pasmaržo! Nogaršo!”
• Neuzskatiet nodarbības ar mazuli par darbu, bet gan par priecīgu, radošu piedzīvojumu jums abiem.
• Neskopojoties ar pozitīviem iedrošinājumiem – uzslavām, aplausiem, kad bērns gūst panākumus.
• Katru jaunu dienu atjaunojiet savu apņemšanos vēl vairāk novērtēt savu bērnu, kopīgi darbojoties ar viņu. Regulāri nodarbojoties ar mazuli, un rezultāti būs acīm redzami!
• Vislaimīgākie būsiet tajā brīdī, kad redzēsiet sava bērna pirmos panākumus.

Saskarsmes prasmju attīstīšana

Bieži vien tiem bērniem, kam ir runas traucējumi, viņiem rodas komunikācijas grūtības ar vienaudžiem. Rodas nepamatota apvainošanās, strīdi.  Cienījamie vecāki,  māciet bērnus komunicēt ar ģimenes locekļiem un tad viņi iemācīsies draudzēties un saprast viens otru. Ja Jūs spēlēsiet sociālās spēles ar bērnu mājās, tad viņam garantēta laba pašsajūta jebkurā bērnu kolektīvā.

Piemēram:
Negatīvo emociju ezis dodas uz jūru
Katrs spēles dalībnieks uz savas papīra lapas uzzīmē apli, kas būs jūras eža ķermenis. Lodīšu pildspalvas galu ieliek apļa vidū, iedomājas kādu savu negatīvu emociju un ar slīdošu kustību uzzīmē ezim pirmo adatu. Šādi turpina adatu zīmēšanu un negatīvo emociju meklēšanu. Beigās spēles dalībnieki pēc kārtas skaļi pasaka savam ezim „paldies” un lūdz viņu doties  projām jūras virzienā Uz papīra lapas var uzzīmēt ceļu, pa kuru tam iet. Savus zīmējumus spēles dalībnieki var komentēt skaļi.

Mēs cēram, ka mūsu rekomendācijas palīdzēs aktivizēt bērna uzmanību, attīstīt runu, atmiņu, domāšanu, dzirdi un  sīku motoriku.

Rota vīruss  – pret slimību ar zināšanām un profilaksi

Kāpēc pastaiga svaigā gaisā ir veselīga bērnam?

Sniegotas ziemas un noturīga sala iestāšanās sniedz iespējas izbaudīt tikai šim gadalaikam raksturīgās aktivitātes gan ģimenes lokā, gan izglītības iestādēs. Lai uzlabotu bērnu veselību un labklājību, ir svarīgi, lai bērni pavada laiku ārā, elpojot svaigu gaisu. Ministru kabineta (MK) 17.09.2013. noteikumi Nr.890 „Higiēnas prasības bērnu uzraudzības pakalpojuma sniedzējiem un izglītības iestādēm, kas īsteno pirmsskolas izglītības programmu” (turpmāk – Noteikumi Nr.890) nosaka, kas jāievēro iestādēm un juridiskajām vai fiziskajām personām, kuras sniedz bērnu uzraudzības pakalpojumu.
Noteikumu Nr.890 8.12.punktā ir noteikti dienas režīma nosacījumi bērniem, kuri paredz, ka atbilstoši bērnu vecumam un attīstībai ir paredzētas arī fiziskās aktivitātes un pastaigas svaigā gaisā. Par higiēnas prasību ievērošanu, t.sk. gaisa temperatūru pastaigām svaigā gaisā, ir atbildīgs pakalpojuma sniedzējs – tātad pirmsskolas izglītības iestāde vai persona, kas uzrauga bērnu. Dienas režīmu bērniem, t.sk. nosakot pastaigu biežumu, izstrādā iestādes vadītājs savos iekšējās kārtības noteikumos, vēlams sadarbībā ar ārstniecības personas rekomendācijām (piemēram, bērnudārza medmāsu). Jebkurā gadījumā jāvadās arī no laika apstākļiem (temperatūras sajūtu līmenis ir atkarīgs no gaisa mitruma, vēja virziena un stipruma, atmosfēras spiediena), bērnu pašsajūtas, kā arī bērniem jābūt atbilstoši apģērbtiem. Iestādes medmāsa katru dienu izvērtē laika apstākļus un iesaka, vai tie ir piemēroti pastaigām svaigā gaisā.
Attiecībā uz āra gaisa temperatūru, pie kuras organizējamas pastaigas svaigā gaisā, Noteikumi Nr.890 nosaka maksimālo zemāko gaisa temperatūru tikai tiem bērniem, kas jaunāki par trīs gadiem – ja gaisa temperatūra ir zemāka par mīnus 10 °C, pastaigas svaigā gaisā viņiem netiek organizētas. Stiprā vējā sāk kļūt auksti daudz ātrāk, tāpēc arī tas ir jāņem vērā, ne tikai termometra rādījums.
Noteikumos Nr.890 nav atrunāts, cik bērni vienlaicīgi drīkst uzturēties rotaļu laukumā, tomēr būtu jāņem vērā rotaļu laukuma platība un bērnu skaits grupiņā, lai bērni brīvi varētu pārvietoties un spēlēties, izmantojot dažādas rotaļu un sporta zonas ierīces un konstrukcijas, netraucējot cits citam un mazinot traumu riskus. Rotaļu laukumiem ir būtiska loma bērnu sociālās, emocionālās un fiziskās labklājības veidošanā. Tas ir dabisks līdzeklis, lai bērni varētu attīstīt elastīgumu, mācītos sadarboties, risināt problēmas un sarunas ar citiem.
Ja pastaigas vai citas aktivitātes bērniem tiek organizētas ārpus bērnudārza teritorijas, tās jānodrošina sakoptā, bērniem drošā un pieejamā teritorijā (to paredz Noteikumu Nr.890 17.p.), turklāt jāievēro arī MK 24.11.2009. Noteikumu Nr.1338 „Kārtība, kādā nodrošināma izglītojamo drošība izglītības iestādēs un to organizētajos pasākumos” V nodaļā noteiktās prasības par pastaigu organizēšanu.
Ko bērnu attīstībai sniedz pastaigas un rotaļas svaigā gaisā? Elpošana svaigā gaisā nodrošina skābekļa nonākšanu organismā un ogļskābās gāzes izvadīšanu, kā arī skābekļa, ko satur gaiss, transportēšanu uz šūnām un tā izmantošanu šūnās. Elpošanas sistēma ir saistīta ar visiem orgāniem, un organismā elpo ikviena šūna. Skābeklis vajadzīgs jebkuram – kā pieaugušajam, tā bērnam, jo tas ir galvenā šūnu barības viela, bez skābekļa nav iespējama šūnu vielmaiņa, enerģijas ražošana. Skābeklis stimulē smadzeņu darbību, novērš koncentrēšanās problēmas, bērnam ir vieglāk mācīties un apgūt jauno mācību vielu, tas palielina arī bērna labsajūtu.
Svaigs gaiss dod enerģiju, vairo dzīvesprieku, pastaigas laikā tiek trenēta izturība, nostiprinās kauli un muskuļi, palīdzot bērnam augt lielam un spēcīgam. Ir svarīgi, lai bērniem būtu laiks, kurā viņiem ir atļauts atpūsties svaigā gaisā un atbrīvoties no liekās enerģijas. Fiziskās aktivitātes svaigā gaisā īpaši labvēlīgi ietekmē sirds veselību, tāpēc būt fiziski aktīvam ir īpaši svarīgi. Svaigs gaiss stiprina imunitāti, tāpēc jo vairāk bērns uzturēsies svaigā gaisā, jo stiprāka būs viņa imūnsistēma. Aizraujošas rotaļas ārā stimulē bērna prātu un veicina kognitīvo (izzināšanas) attīstību. Svaigs gaiss mazina stresu. Ļaujot bērnam spēlēties un būt radošam, tiek nodrošināta droša un jautra vide, kas palīdz atbrīvoties no stresa.
            Ejot pastaigāties, ir svarīgi bērnu saģērbt atbilstoši gadalaikam un laika apstākļiem. Aukstā un mitrā laikā ieteicams izvēlēties vilnas materiāla apģērbu, nevis sintētiku. Bērns ir jāsaģērbj silti, bet ne pārāk cieši – ja bērns nevar brīvi kustēties, tā ir zīme, ka apģērbs ir pārāk ciešs un bērns ātrāk sāks salt. Labāk izvēlēties nevis ļoti biezas drēbes, bet gan vairākas drēbju kārtas. Ziemas apģērbam jābūt gan mitrumu, gan vēju necaurlaidīgam. Ejot ārā, bērna mutei un degunam nevajag likt priekšā šalli, jo elpojot caur to, tā kļūst mitra, un bērns ir spiests ieelpot mitru gaisu, kas daudz lielākā mērā kairina bērna elpceļus nekā sauss gaiss. Jāseko līdzi, vai bērna apģērbs nav kļuvis mitrs, tāpēc dodoties ārā, vēlams paņemt līdzi lieku zeķu un cimdu pāri. Apavi ir jāizvēlas tik lieli, lai tajos varētu ievilkt vēl vienas siltās zeķes. Ja zābaciņos pēdas ir saspiestas, pasliktinās asinsrite, kas noved pie pastiprinātas salšanas. Atgriežoties iekštelpās, viens no pirmajiem uzdevumiem ir parūpēties, lai mitrais apģērbs un apavi tiktu kārtīgi izžāvēti.
Vecāki tiek aicināti parūpēties, lai bērniem ir atbilstošas drēbes un apavi ārā iešanai – tādas drēbes, kurās bērnam nav jābaidās nokrist vai apsēsties smilšu kastē, lai, karājoties stieņos, nav plika mugura, un, uzlīstot lietum, nav slapjas kājas. Pārdomāti saģērbjot bērnu, viņam būs iespēja iet ārā arī rudens un ziemas pēcpusdienās! Gatavojoties pastaigai un ģērbjoties, bērns attīsta roku un pirkstu muskulatūru un trenē savas pašapkalpošanās un sociālās iemaņas.
Tāpēc visi kopā veicināsim bērnu iespēju doties ārā – svaigā gaisā!

Informāciju sagatavoja:Daugavpils pilsētas Izglītības pārvaldes
Veselības veicināšanas koordinētājs Ruslans Bespjatijs

Kā sagatavot bērnu bērnudārzam?

Lai bērns ātrāk iejustos bērnudārzā, mazāk slimotu un ietu uz bērnudārzu ar labu noskaņojumu, pirmsskolas iestādes apmeklējumam viņu ir jāgatavo jau iepriekš un pakāpeniski, tā kā šo procesu nav iespējams ātri paveikt dažu nedēļu laikā pirms bērnudārziņa gaitu uzsākšanas.

Atrašanās vienaudžu kolektīvā trenē un attīsta bērnos:

• uzmanību pret apkārtējo pasauli;
• patstāvību;
• mijiedarbību ar citiem bērniem.

Pirms bērnudārza gaitu uzsākšanas bērns ir jāmāca komunicēt ne tikai ar savas ģimenes locekļiem, bet arī ar citiem bērniem un pieaugušajiem. Vecākiem noteikti ir jāpastāsta mazulim par bērnudārzu, tā režīmu un ar ko tur nodarbojas bērni. Pastaigājaties kopā ar bērnu bērnudārza teritorijā, lai mazulis varētu pierast pie jaunas vides. Pats galvenais – dariet visu pakāpeniski. Tieši pakāpenība ir veiksmīgas bērna adaptācijas panākumu ķīla.

Laikā, kad Jūs nolēmāt, ka ir pienācis laiks bērnam apmeklēt bērnudārzu, vispirms neuztraucieties paši, lai Jūsu trauksme nepārņem bērnu. Nestāstietbērnam par iespējamām grūtībām, stāstiet viņam tikailabo. Mierīgi izstāstiet, kāpēc bērnudārza apmeklēšana ir nepieciešama bērnam. Cenšaties veidot bērnā lepnuma sajūtu saistībā ar to, ka viņš uzsāk pirmsskolnieka gaitas.

Divus trīs mēnešus pirms bērnudārza gaitu uzsākšanas Jums nepieciešams pielāgot bērna dienas režīmu tā, lai viņš viegli no rīta mostos. Ja Jūsu mazulis neguļ diendusu, tad jāiemāca viņu gulēt mierīgi gultā. Var izstāstīt viņam par klusām spēlēm, apkārtēju priekšmetu uzmanīgu apskati un detaļu iegaumēšanu, pirkstiņ spēlēm.

Centieties ēdināt bērnu vienā un tajā pašā laikā: ieturotmiega un ēdināšanas režīmu. Tāpat centietiesradināt bērnu apmeklēt tualeti ne tad, kad viņš jau nevarciest, bet gan iepriekš: pirms pastaigas, pirms iziešanas nomājas, pirms miega. Noteikti iemāciet bērnu lietot tualetes papīru, sekot higiēnai, mazgāt rokas izmantojot ziepes, šņaukt degunu salvetē. Mazulis jāiemāca ēst ar karoti, nerotaļāties ar ēdienu, rūpīgi košļāt un ēdiena uzņemšanas laikā ievērot klusumu. Vakarā lieciet bērnu gulēt ne vēlāk kā 21.⁰⁰

Koriģējiet bērnu ēdināšanu tā, lai bērns ēstu līdzīgus ēdienus gan mājās, gan pirmsskolas izglītības iestādē, tas samazinās varbūtību, ka bērns atteiksies no bērnudārza ēdiena. Nedodiet bērnam uzkodas un saldumus starp ēdienreizēm.

Ieteikumi vecākiem bērnu sagatavošanai bērnudārzam:

1. Pievērsietuzmanību mājas ēdināšanas un miega režīmam un pakāpeniski to pielīdziniet bērnudārza režīmam.
2. Pakāpeniski veidojiet bērna saskarsmes prasmes ar vienaudžiem (pastaigājaties pa bērnudārza teritoriju, iesaistāt kopējās spēlēs ar vienaudžiem).
3. Pakāpeniskiradiniet mazuli patstāvībai un pašapkalpošanai atbilstoši savam vecumam.
4. Stāstiet bērnam par bērnudārzu, kāpēc turp dodas bērni un kāpēc Jūs vēlaties, lai bērns apmeklē bērnudārzu.
5. Izstāstiet bērnam par bērnudārza režīmu: ko un kādā secībā viņš tur darīs. Jo detalizētāks būs Jūsu stāstījums un jo biežāk to atkārtosiet, jo mierīgāk un pārliecinātāk jutīsies bērns bērnudārzā.
6. Izdomājiet kopā ar bērnu atvadīšanās rituālu, tā viņam būs vieglāk ar Jums atvadīties.
7. Bērna klātbūtnē izvairieties no kritiskiem aizrādījumiem pirmsskolas iestādei vai tā s darbiniekiem.
8. Nekad nebaidiet bērnu ar bērnudārzu.
9. Apmēram nedēļu līdz pirmajam bērnudārza apciemojumam nepieciešams nobrīdināt mazuli, lai viņš mierīgi gaidītu lielo notikumu.

Paņēmieni, kas atvieglo rīta šķiršanos:

1. Iemācieties atvadīties no bērna ātri.
2. Ielieciet mazulim kabatā kādu mantiņu, kas atgādinās viņam par Jums.
3. Nekadneaizejiet bērnam nemanot, ja gribat, lai viņš Jums uzticas.
4. Skaidri dodiet bērnam saprast, ka, lai kādi niķi arī nebūtu, viņš vienalga dosies uz bērnudārzu.
5. Nemēģiniet piekukuļot bērnu ar jaunu rotaļlietu, lai viņš tikai paliktu bērnudārzā.
6. Izdomājiet jauku atvadu rituālu un stingri to ievērojat (piemēram, vienmēr skūpstiet bērnu vaigā, bet pēc tam maigi paberzējieties ar deguntiņiem) .

Lai veicas!