Iestādes 06.04.2022. pieredzes apmaiņas seminārs “Iekļaujošā komunikācija bērnu ar īpašām vajadzībām integrācijai pirmsskolā”

19.04.2022

Sākotnēji jēdziens “iekļaujošā izglītība” tika attiecināts uz personām ar invaliditāti, bet nu jau visbiežāk tiek apliecināta plašāka tā izpratne, par iekļaušanu runājot arī tādu bērnu kontekstā, kuriem ir jebkādas īpašas vajadzības izglītības apguves procesā. Iekļaujošās izglītības princips paredz, ka bērnudārziem un skolām ir jāuzņem visi izglītojamie neatkarīgi no viņu fiziskajām un intelektuālajām spējām, sociālajiem apstākļiem, emocionālā stāvokļa, valodas prasmes vai kādiem citiem apstākļiem. Tomēr pilnīgas iekļaujošās izglītības uzstādījums ne visos aspektos sevi attaisno, un tādēļ tas nebūtu adaptējams nekritiski. Dažām izglītojamo kategorijām (piemēram, izglītojamiem ar uzvedības un autiskā spektra traucējumiem) šāda pieeja izglītībai neesot optimāla, jo pastāvot risks, ka izglītojamais var tikt fiziski iekļauts izglītības vidē, bet emocionāli no tās izslēgts. Pilnīgā iekļaušana ne visos gadījumos nodrošina bērnu ar speciālām vajadzībām (turpmāk arī – BSV) vislabāko interešu principa ievērošanu.
Vārdu kopa “iekļaujošā speciālā izglītība” ietver iekļaujošās izglītības pieejas, tās vērtību un prakses sintēzi ar speciālās izglītības intervencēm, stratēģijām un procedūrām. Latvijā gan normatīvo aktu izstrādē, gan izglītības nodrošināšanā iesaistīto pušu līmenī vēl aizvien trūkst vienotas izpratnes par saturu, ar kādu piepildāms iekļaujošās izglītības jēdziens. Tas ir viens no iemesliem, kādēļ līdz šim iekļaujošās izglītības realizācijā trūcis sistēmiskuma. Konstatējami atsevišķi iekļaujošās izglītības principa elementi, bet kopumā izglītības sistēmā tie tiek realizēti fragmentāri. No 2020. gada 1. septembra speciālās pamatizglītības programmas izglītojamiem ar atsevišķiem traucējumiem un saslimšanām Latvijā vairs netiek  īstenotas speciālajās izglītības iestādēs, bet tiek īstenotas vispārējās izglītības iestādēs (piemēram, vispārizglītojošajās sākumskolās, pamatskolās, vidusskolās, ģimnāzijās) jeb iekļaujoši. Vispārējās izglītības iestādēs pēdējos mācību gados jau ir iekļauti BSV, kas izglītojas gan atbilstoši vispārējās izglītības, gan dažādām speciālās izglītības programmām. Normatīvā regulējuma aktualizācijas darbs turpinās. Aktualizētajā normatīvajā regulējumā (spēkā no 2020. gada 1. septembra) ietverti vairāki aspekti, kas saistīti ar iekļaujošas pieejas iedzīvināšanu izglītībā Latvijā attiecībā uz BSV apmācības procesu, kā arī noteiktas praktiskas prasības šim procesam. Taču izaicinājums vēl aizvien ir normatīvajā regulējumā jau nostiprināto aspektu realizācija praksē.
Tātad iekļaujošās izglītības sistēma Latvijā ir agrīnā attīstības fāzē. Mērķtiecīgas un sistemātiskas darbības šajā virzienā ir uzsāktas relatīvi nesen, vairāki risinājumi vēl aizvien ir drīzāk sporādiski nekā sistēmiski. Ar noteiktiem laika intervāliem būtu vēlams veikt iekļaujošās izglītības pasākumu efektivitātes novērtējumu.
Mēs savu darbu pirmsskolā sākām ar to, ka IKVD vadītājas novērtēšanas procesa rezultātā tika ieteikts turpināt un papildināt iekļaujās izglītības darbu pirmsskolā.  Dažus iekļaujošās izglītības  elementus esam  darījuši jau vairāku gadu garumā, jo mūsu iestādē iekļaujošās izglītības vide ir ļoti labvēlīga. Mūsu BSV mācās savām nepieciešamībām atbilstošājās programmās, bet ikdienas BSV pirmsskolas dzīvē tiek iekļauti  vispārizglītojošo programmu dzīvē.  Savā kopienā sanācām un domājām ar ko lai sāk šo darbu, lai tas ir pēctecīgs un kvalitatīvs.  Izpētot tuvāko apkārtni,sabiedrību, problēmas kopienā, nonācām pie secinājuma ka būtu jāsāk ar komunikāciju. Jo prasme komunicēt ir visu procesu pamats. Mācību gada sākumā tika izveidota darba grupa ar pedagogiem un atbalsta personālu, kura sastādīja šīs jomas galvenos uzdevumus un pasākums, kuri tika iestrādāti darba plānā.  Lai gūtu pieredzes papildinājumu esam iesaistījušies arī  divos Etwining projektos, programmā “STOP 4-7”.  Kā mums gāja, lai sasniegtu  SR, kuru nospraudām, atklājām savos pieredzes stāstos.  No savas puses piebildīšu, ka mēs esam tikai šī procesa sākumā, tas darbs ir milzīgs un to noteikti ir jāsāk darīt pirmsskolā.  Pieaugušos mēs mainīt nevaram, bet bērnus mēs varam mācīt, mācot bērnus, mainīsies arī sabiedrības viedoklis, nostāja, cilvēciskās vērtības, jo visi mēs esam dažādi. Sekojot sisitemātiskuma principam turpināsim darbu arī nākamajos gados.

Informāciju sagatavoja:
iestādes vadītāja Mārīte Grigorjeva