Ieteikumi

01.07.2021. 55 idejas aktivitātēm vasarā

Kā nodarbināt savu bērnu vasaras brīvlaikā? Iespējams, tieši jūlijā bērnudārzs būs slēgts, paši vecāki dosies atvaļinājumā, lai pavadītu laiku ar bērnu, bet vajadzīgas idejas, kā katru dienu padarīt unikālu un interesantu.
Tāpēc esam apkopojuši 55 idejas, lai aktivitāšu pietiktu katrai dienai neatkarīgi no tā, kāds laukā laiks.

Aktivitātes brīvā dabā

  • Centieties izdomāt, kam līdzinās katrs no mākoņiem.
  • Noorganizējiet papīra lidmašīnu kauju.
  • Veiciet mazu izpētes gājienu uz parku vai mežu, lai iepazītu, cik dažādas mēdz būt koku lapas.
  • Iemācieties palaist gaisa pūķi.
  • Noorganizējiet burbuļu pūšanu – kuram izdosies uzpūst vislielāko ziepju burbuli, bet kuram – vismazāko?
  • Noorganizējiet mākslas izstādi, pie veļas striķa piestiprinot visus bērna mākslas darbus.
  • Apgūstiet badmintona spēli.
  • Izgatavojiet bumerangu.
  • Dodaties tauriņu medībās – līdzi ņemat tauriņu ķeramo tīkliņu un mēģinat atrast, cik dažādu krāsu tauriņu dzīvo jūsu apkaimē.
  • Noskaidrojiet, kurš vistālāk spēj aizlidināt lidojošo šķīvīti.
  • Izgatavojiet no papīra vējdzirnavas un dodaties ar tām laukā!

Aktivitātes pie ūdens, ūdenī un ar ūdeni

  • Izveidojiet savu papīru kuģīšu flotili un palaidiet tos peldam pa straumi.
  • Palīdzi bērnam iemācīties peldēt vai arī nirt.
  • Uzrīkojiet ūdens pistoļu kauju.
  • Dodaties lēkāt siltajā vasaras lietū pa peļķēm!
  • Iemāci bērnam mest ūdenī akmentiņus tā, lai tie atlektu no ūdens virsmas.
  • Iepazīstaties ar savas pilsētas strūklakām.
  • Ļauj bērnam ar lejkanniņu aplaistīt dārza dobes.
  • Aizbraucat uz kādu no akvaparkiem!
  • Dodaties makšķerēt!
  • Dodaties uz jūru noķert saulrietu!
  • Putu ballīti pārvērtiet par lietderīgu nodarbi – kopīgi nomazgājiet ģimenes automašīnu.
  • Pārbaudiet – kuri priekšmeti ūdenī grimst, bet kuri nē.
  • Izveidojiet pludmalē paši savu mini ūdenskritumu.
  • Iemācieties, kā izgatavot no papīra ūdens bumbas.

Aktivitātes rotaļām mājas pagalmā vai arī pastaigās

  • Izsmaržojat puķu aromātus.
  • Lēkājiet “klasītes”.
  • Iepazīstini savu bērnu ar vismaz trīs jaunām rotaļām, kuras var spēlēt ar bumbu.
  • Noorganizējiet lēkšanas čempionātu – kurš aizlēks tālāk, bet kurš – augstāk?
  • Izaudzējiet no mazas sēkliņas ķirbi, zirņus vai dilles.
  • Uzbūvējiet grandiozu smilšu pili.
  • Noorganizējiet zīmēšanas plenēru uz asfalta.
  • Apgūstat kādu jaunu transportlīdzekļa veidu, kuru bērns iepriekš nav mēģinājis. Dodaties šoreiz ceļā uz jūru ar vilcienu vai arī iemācieties braukt ar skrituļslidām!
  • Spēlējiet “veikalos”, par naudu izmantojot koku lapas, bet par precēm – visu, kas atrodams dabā.
  • Dodaties dārgumu medībās – atklājiet jaunus kukaiņus, kokus, augus, mājas, tiltus!
  • Saskaitiet, cik soļi ir līdz jūsu tuvējam parkam.
  • Ļauj bērnam rakt zemi ar rokām, lai sajustu katru smilšu graudiņu!
  • Vakara pasaciņas lasīšanu padariet par dienas lasīšanas nodarbi, dodoties lasīt grāmatu sēžot uz akmens pie kādas no ūdenskrātuvēm!
  • Ļauj bērnam smiltīs ierakt tavas rokas vai kājas.
  • Vai neesat jau aizmirsuši ceļu līdz bērnudārzam? Sazīmējiet līdz pat bērnudārzam ceļu uz asfalta ar bultiņām.
  • Uzrīkojiet zālienā pikniku.
  • Izveidojiet no zariem savu mazo vigvamu.
  • Vienkārši nogulieties zālē, aizveriet acis un ieklusieties putnu un sienāžu dziesmās.
  • Aprociet savu laika kapsulu, lai izraktu to nākamajā vasarā. Ievietojiet tajā bērna zīmējumu, kādu piemiņas lietiņu.
  • Uzcepiet ugunskurā zefīrus.
  • Dodaties mini pārgājienā ar mugursomām, līdzi ņemot visu, kas vajadzīgs dabas pētniekiem – kompasu, tālskati, blociņu, kurā veikt piezīmes, uzzīmēt sastaptos dzīvniekus un augus.

Aktivitātes, kurām palīdzēs saulīte

  • Izmazgājiet veļu un uzņemiet laiku, cik ātri saulītē izžūs bērna krekliņš.
  • Salīdziniet, kuram ir garāka, bet kuram platāka ēna.
  • Pamostieties agri no rīta, lai redzētu visskaistāko saullēktu.
  • Pavadiet saulīti gulēt un sagaidiet tumsu, lai saskaitītu debesīs zvaigznes.
  • Iemācieties jaunu dzejolīti par saulīti.
  • Pavadiet lielisku dienu pie dabas kopā ar visu ģimeni.
  • Pārvērtiet savu balkonu par pludmali – izklājiet sedziņu, lai sauļotos, un piepildiet bļodu ar ūdeni, lai paplunčātos.
  • Noskaidrojiet, kādu labumu dod saule – palīdz augt augiem, palīdz mums uzņemt D vitamīnu, sasilda ūdeni, lai varam peldēties ezerā….

Informācija ņemta:https://maminuklubs.lv/mazulis/55-idejas-aktivitatem-vasara-294746/

26.03.2021. Psihoterapeite Vita Kalniņa: Bērnam jāmāca, ka pasaulē ir arī noteikumi

Ap gada vecumu ir īstais laiks, kad bērnam var sākt mācīt, ka pasaulē ir daudz lietu, ko drīkst, bet dažas – ne. Konsultē VITA KALNIŅA, psiholoģe, zīdaiņu un vecāku psihoterapeite ģimenes psiholoģijas centrā Līna.
1.Drošais noteikumu rāmītis
Šajā laikā mazais kļūst aizvien kustīgāks, spēj tālāk aizkļūt un aizsniegt, viņu arī daudz vairāk kas interesē un visu gribas izpētīt. Vecāki par to priecājas, bet, protams, arī mazliet satraucas, jo jābūt vēl uzmanīgākiem un daudz vairāk jārūpējas par drošību. Tāpēc šis ir īstais laiks sākt domāt par disciplīnu.
Reizēm vecāki domā, ka ir īpaši iejūtīgi, jo bērnam ļauj darīt jebko. Bet īstenībā bērnam ir nepieciešams noteikumu rāmītis, lai viņš justos droši. Tas nozīmē, ka bērnam skaidri ziņojam, kas ir pieņemami, bet ko mēs nekad un nekādos apstākļos neatbalstīsim. Piemēram, rāpties uz palodzes vai rotaļāties ar nažiem un dakšām. Visi ģimenē par to esam vienojušies un esam konsekventi: mamma un tētis aizliedz vienu un to pašu. Un te nebūs izņēmumu atkarībā no vecāku garastāvokļa. Turklāt, ja mazo nāk pieskatīt vecmāmiņa vai auklīte, arī viņām vajadzētu ievērot šos pašus principus. Būtiski ir pieskatītājiem izstāstīt ne tikai to, ko mēs aizliedzam, bet arī to, ko ļaujam. Piemēram, lūk, šo skapīti bērns drīkst atvērt, izcelt visu ārā, un pēc tam mēs viņam palīdzam salikt atpakaļ.
Reizēm vecākiem ir grūti izturēt bērna pretošanos, un viņi piekāpjas. Varbūt mammai ir piezvanījusi draudzene, viņa grib parunāties, bet tieši tobrīd mazais par visām varītēm mēģina uzlīst uz palodzes, un viņa izlemj, ka nekas traks jau nebūs, ja šo vienu reizi viņam to ļaušu. Turklāt es taču esmu blakus un viņu pieturēšu. Bet bērns nesaprot, kas tagad ir mainījies, kāpēc agrāk nedrīkstēja, bet tagad tomēr drīkst. Ja zūd konsekvence, zūd arī drošības izjūta. No bērna viedokļa tas izskatās tā: agrāk es varēju paļauties uz saviem vecākiem, ka, ja to nedrīkst, tad nedrīkst, bet tagad vecāki vairs nav paredzami. Un tas vairs nav droši.
Svarīgi bērnu katru reizi aiznest prom no bīstamās vietas, jo, ja viņš tur paliks, tad noteikti atsāks darbību, jo vēl nespēj kontrolēt savus impulsus.
Uzvedību, kas nav tik vēlama, ja vien tas nav kaut kas bīstams, var arī ignorēt. Droši vien visi vecāki ir piedzīvojuši situāciju, ka mazais izkrāmē, piemēram, zemāko grāmatu plauktu. Mammai tas nepatīk, viņa saliek grāmatas atpakaļ un, tiklīdz ierauga, ka mazulis atkal tuvojas plauktam, skrien viņu ķert, lai apturētu. Bet no bērna viedokļa tas ir brīnišķīgs pasākums, tā ir viņa iniciēta rotaļa – es viltīgu smaidiņu eju turp un mamma dzenas man pakaļ! Patiesībā tas pat stiprina viņa pašvērtējumu, ka viņš varēja paredzēt un izraisīt noteiktu mammas uzvedību.
Šajā brīdī veiksmīgāk būtu novērst mazuļa uzmanību, pārslēgt to uz kaut ko citu, piedāvājot arī mammai pieņemamu, bet mazulim tikpat aizraujošu rotaļu. «Paklausies, kur ir palicis mūsu kaķis? Tu neesi redzējis mūsu kaķi?» mamma var pajautāt. Un ļoti iespējams, ka mazais iesaistīsies un sāks lūkoties apkārt – kur tas kaķis palicis?

2.Disciplīna un sodi
Disciplīna ir skaidras norādes, kāda uzvedība ir pieņemama, bet kāda – nav vēlama. Ar šīm norādēm bērns saņem ļoti vērtīgu informāciju, lai kļūtu par tikpat brīnišķīgu cilvēku, kādi ir viņa vecāki. Jo tieši tā mazulis to redz: viņš redz savu mammu un tēti kā lieliskus cilvēkus un grib viņiem līdzināties.
Tāpēc secina, ka, visticamāk, ar mani kaut kas nav kārtībā, es neesmu labs. Tā veidojas pirmās pašvērtējuma krīzes. Ja bērns sāk justies kā ne pārāk labs cilvēks, ne tik labs bērns, viņam daudz vieglāk pēc tam ir īstenot ne tik labās rīcības. Jo – ja jau es neesmu labs, tad es varu darīt arī visādas ne tik labas lietas. Un ar to tiek provocēta vēl sliktāka uzvešanās.
Bērnos, kuri zina, ka viņus ārkārtīgi skarbi sodīs pat par sīku pārkāpumu, kādā brīdī ieslēdzas vienaldzība: es darīšu tik un tā, jo – kāda atšķirība? Tāpat būs nepatikšanas. Savukārt citi tik ļoti baidās izdarīt kaut ko nepareizi, ka katru reizi, kad vajadzētu rīkoties, bailēs sastingst – un ja nu arī par šo es saņemšu sodu? Iespējams, viņi neko vairs neuzdrošinās darīt vai arī izmisumā izvēlas rīcību, kas nemaz nav saskaņā ar viņu pašu.

3.Ar citiem labs, ar mammu – kašķis
Šis ir vecums, kad reizēm vismaz uz brīdi mazuli sāk pieskatīt kāds cits, ne tikai mamma. Un tad bieži ir stāsti, ka ar pieskatītāju mazulis bija brīnišķīgs – smaidīgs, draudzīgs un jautrs –, bet, tiklīdz atgriezās mamma, kļuva raudulīgs un kašķīgs. Mammas reizēm to ļoti pārdzīvo. Bet tas ir normāli, un tam ir izskaidrojums.
Bērnam šajā vecumā mamma joprojām ir ļoti, ļoti svarīga, parasti viņa ir tā, kas dod drošības izjūtu. Tas nenozīmē, ka mamma nedrīkst kaut kur iziet uz dažām stundām. Bet ir svarīgi saprast, ka, pārnākot mājās, bērns var būt dusmīgs, justies vīlies, aizvainots, sākt stipri raudāt. Viņš vispirms mammai pasūdzas, kāpēc tu biji prom, kāpēc nebiji ar mani, un tad ir vajadzīgs laiks, lai viņš emocionāli pabarotos no mammas. Bērni, kuri zīž krūti, uzreiz paprasa pupiņu un, kā mammas saka, iekaras uz stundu.
Būtu ļoti labi, ja mamma respektētu, ka pēc šķiršanās ar mazuli, pat ja viņai šķiet, ka tas nebija ilgi, ir vajadzīgs pārejas periods, kad viņa bērnam dod nedalītu savu uzmanību, esot ar viņu kopā fiziski un emocionāli, lai viņš uzpildās. Mamma bērnam ir kā bāzes stacija, un, ja ilgāku laiku bijusi prom, tad mazuļa drošības izjūtas baterija ir tukšāka un uzlādei būs nepieciešams mazliet ilgāks laiks.

4.Mammu, neej prom!
Ir ārkārtas gadījumi, kad mamma, piemēram,  nonāk slimnīcā un ir prom ilgāk. Tās ir smagas situācijas, kad ir jādomā, kā to risināt un kā palīdzēt bērnam. Bet, ja mamma grib viena atpūsties kūrortā vai doties izbraukumā tikai ar vīru, tāpēc uz dažām dienām mazais paliek pie omītes, tas tomēr bērnam vēl ir pārāk ilgs laiks, lai izturētu šķiršanos. Šīs sāpes, vilšanās un bēdas pēc tam ilgi un smagi paliek bērnā. Fizioloģiski viņš, protams, izdzīvo, bet emocionāli tas ir ļoti grūti, jo viņam mamma beidz eksistēt. Tas bērnam ir ārkārtīgi satraucoši, jo viņš nezina, kā viņš var dzīvot bez mammas. Tāpēc pagaidām nevajadzētu savus ceļojumus plānot bez bērna. Pēc tam tas nāk atpakaļ ļoti bēdīgos veidos. Bērniem nevajadzētu nonākt līdz terapijai, jo mammai gribējās izklaidēties.
Ja vien ir iespējams, labāk lai bērnu pieskata auklīte (reizēm tas var būt nelielā mājdārziņā) vai vecmāmiņa! Lai ir viens cilvēks, kurš uzreiz var reaģēt tikai uz viņa viena fiziskajām un emocionālajām vajadzībām! Dārziņā, lai cik lieliskas audzinātājas, ja viņām divām vienlaikus jāaprūpē vairāk par sešiem bērniem, reaģēt uz bērnu vajadzībām gandrīz nav iespējams.

5.Brīdināt laikus
Ir labi rīkoties stingri un noteikti – palikt pie sava viedokļa, ja tādi ir noteikumi, un to nemainīt, pat ja bērns čīkst. Tomēr pārliecība nenozīmē rīkoties strauji un vardarbīgi, nogriežot kā ar nazi, piemēram, pasakot, viss, mēs tagad ejam, paķerot bērnu un skrienot prom. Bērnam vajag sagatavošanos.
Teiksim, mamma izies uz trim stundām no mājas, un nāks auklīte. Tad jau no rīta mazajam to vajadzētu sākt stāstīt: «Mamma drusku aizies, nāks auklīte, bet tad mamma atkal atnāks un būs ar tevi.» Kad ir atlikusi stunda līdz laikam, kad aukle būs klāt, – to pateikt atkal. Un tad, kad jau ir atlikušas dažas minūtes līdz pieskatītājas ierašanas laikam, – vēlreiz.
Tas ir līdzīgi kā ar Ziemassvētku dziesmām. Kaut kad novembrī izdzirdam vienu, tad tās sāk skanēt aizvien biežāk, līdz atnāk arī paši svētki. Tas ir veids, kā cilvēki grib tikt sagatavoti lieliem notikumiem. Tāpēc šādu triju atgādinājumu principu var ieviest dažādās jomās – par gulētiešanu, laiku, kad būs jābeidz rotaļāties, ģērbšanos, lai ietu ārā.

Informācija ņemta https://www.santa.lv/raksts/mansmazais/psihoterapeite-vita-kalnina-bernam-jamaca-ka-pasaule-ir-ari-noteikumi-34471

 

10.03.2021. “Vienaudžu mācīšanās lasītprasmes veicināšanai pirmsskolā” – atbalstsizcilibai.lv

Nozīmīga loma pirmsskolā ierādāma bērna vārdu krājuma paplašināšanai un sākotnējā priekšstata radīšanai par lasīšanu kā jēgpilnu un aizraujošu darbību. Lasītprasme attīstāma veselumā ar rakstītprasmi. Pirmsskolā būtiski radīt izpratni par skaņas un burta saikni, piedāvājot tos iepazīt lielākā veselumā – vārdā, teikumā, tekstā. Lai bērns iemācītos lasīt un rakstīt, liela nozīme piešķirama klausīšanās prasmes un runas prasmes attīstīšanai. Izstrādātajās darblapās tāpēc iekļauti nosacījumi audio, īsas vizuālas norādes, kas ļauj bērnam, strādājot pārī ar vienaudzi, ar minimālu pieaugušā atbalstu mācīties mērķtiecīgi klausīties, runāt, lasīt un rakstīt.

Uzdevumi paredzēti vārdu krājuma paplašināšanai ar priekšmetu, dzīvu būtņu, darbību, krāsu nosaukumiem. Pirmo priekšstatu par literatūras lasīšanu ar noteiktu nolūku sniedz mīklas, pasakas, mīklupanti, stāsti, dzejoļi. Uzdevumu kopas lasītprasmes veicināšanai pirmsskolā izvēlēto mācību saturu pamato apsvērums izstrādāt tādus uzdevumus lasītprasmes veicināšanai pirmsskolā, kas būtu saistošs jaunās mācību satura reformas kontekstā. Uzdevumus var aplūkot mājaslapā:

https://atbalstsizcilibai.lv/lasit/lasit-uzdevumi/pirmsskolu/

Daugavpils pilsētas 32.pirmsskolas izglītības iestāde izstrādāja rakstītprasmes un lasītprasmes apguves rādītājus, balstoties uz plānoto bērnam sasniedzamo rezultātu pirmsskolas izglītības posmos saskaņā ar pirmsskolas izglītības mācību programmu. Šo izstrādāto materiālu vecāki var izmantot, lai novērtētu bērna attiecīgas prasmes un iemaņas.

lasitprasmes apguves raditajs dazados pirmsskolas vecumposmos

rakstitprasmes apguves raditajs dazados vecumposmos

09.02.2021. “Vecākiem par bērna attīstību”

Vecāki parasti izjūt patiesu lepnumu, ja viņu bērns agrāk nekā citi bērni
iemācās staigāt, runāt, sasiet kurpju auklas u.tml. Vai agrīnāka attīstība patiesi
liecina, ka mazais cilvēks būs talantīgāks vai viņam būs augstāks intelekts?
Varbūt par nākotni var spriest pēc kādām citām bērna uzvedības iezīmēm? Vai,
ikdienā, vērojot desmit mēnešu vecu mazuli, var noteikt, cik, – apķērīgs viņš būs
desmit gadu vecumā? Kas būtu jāzina un kam būtu jāpievērš īpaša uzmanība, lai
veicinātu sava bērna vispusīgu attīstību, tā, lai viņš gūtu panākumus dzīvē?

Šie un daudzi citi jautājumi ir aplūkoti Valsts izglītības un satura centra veidotajā informatīvajā materiālā vecākiem “Informatīvs materiāls par bērna attīstību”.

08.01.2021. “Masku dziesma”

Dzīvespriecīga animācija, lai palīdzētu izprast masku nēsāšanas nepieciešamību Covid-19 izplatības ierobežošanai visai ģimenei, tostarp bērniem.

08.01.2021. “Ja nepieciešams atbalsts krīzes situācijā vai nedrošā brīdī”

16.09.2020. “Atbalsta sniegšana bērna uzvedības problēmu risināšanā”

16.09.2020. Sācies pirmais rudens mēnesis, tādēļ īpaši  aktuāls jautājums “Kā ģērbt bērnu atbilstoši laikapstākļiem?”

Nav nepiemērotu laikapstākļu, ir tikai nepiemērots apģērbs. Viens ir apģērbties pašiem, bet pavisam kas cits – saprast, kāds apģērbs būtu labāks mazajam bērniņam, lai viņam nebūtu ne par aukstu, ne par karstu.

Padoms Nr.1: nesatuntuļot bērnu

Bērns parasti ir ļoti aktīvs. Tas nozīmē, ka, viņu pārāk silti saģērbjot, viņš noteikti sasvīdīs un ir risks saslimt.  Galvenais, lai bērns nesvīstu. Pamatnosacījums – bērniņam, kurš pats nestaigā, nepieciešama viena drēbju kārta vairāk nekā pieaugušajam, savukārt bērnam, kurš pats staigā – viena kārta mazāk. Ārsti norāda, ka māmiņas bieži vien  par daudz cenšas tuntulēt bērnus, bet tas ir ļoti neveselīgi, jo tādējādi bērns zaudē spēju pielāgoties temperatūras izmaiņām, līdz ar to viņš ātri vien saaukstējas. Lai saprastu, vai bērniņam paliek auksti, var vērot sejas krāsu – ja ir par aukstu, vaidziņi zaudē savu dabisko krāsu. Auksti pirksti vēl nav rādītājs, ka bērnam ir auksti, aukstas rokas, kājas vai sejas krāsas izmaiņas gan.

Padoms Nr.2: kārtains apģērbs
Vēsā laikā jācenšas apģērbt bērnu pēc sīpola principa: uzvilkt vairākus krekliņus un jaciņas, ko, ja nepieciešams, var novilkt.

Padoms  Nr.3: pareiza apģērba audumu un fasona izvēle
Svarīgi, lai drēbes, kas ir tiešā saskarē ar bērna miesu, ir elpojošas, no dabiska auduma un mīkstas. Lai drēbes nebūtu ar grūtībām jāvelk pāri galvai (tas mazos  bērniņu var sabiedēt un reti kuram bērnam patīk), labāk, ja aizdare ir, piemēram, rāvējslēdzējs, ko ērti lietot un kā izmantošana neaizņem lieku laiku. Svarīgi, lai drēbēm būtu laba termoregulācija – lai nebūtu ne par karstu, ne par aukstu. Ērta cepure ziemas mēnešiem  ir ķiveres veida, kur  šalle savienota ar cepuri.  Arī dūrainīšiem vēlams būt no ūdensizturīga materiāla, jo tiem ir visbiežākā saskare ar sniegu. Lai lielākam bērnam tie nepazustu, cimdu galos var būt iestrādāta gumija. Pret materiālu izvēli ir jāizturas ļoti atbildīgi- jāizvairās no neelpojošiem un gumijotiem audumiem, kas izraisa sasvīšanu. Pirmā apģērba kārta ir apakšveļa. Tai ir jāelpo, lai mazulis nesvīstu. Ļoti aukstā laikā šī apģērba kārta uztur ķermeni siltu un sausu. Otrajai, vidējai, kārtai ir ieteicams izvēlēties vilnas vai flīsa apģērbu. Trešā kārta ir ārējā. Tās uzdevums ir aizsargāt bērnu no lietus un vēja, tāpēc tai labi jāatgrūž mitrums. Ziemas sezonā ieteicams ir kombinzons: tajā bērns jutīsies labi jebkādos laikapstākļos. Turklāt, valkājot kombinzonu, vējš nesapūtīs muguru, lai kā bērns vārtītos, tuptos vai liektos. Ar apspīlētām biksēm,  ir ļoti grūti būt aktīviem un kustīgiem- tās ierobežo kustību.

Padoms Nr. 4: bērna cimdi un apavi nedrīkst izmirkt

Ārsti uzsver, ka aukstajos gadalaikos vissvarīgākais ir bērnam vilkt ūdensnecaurlaidīgus apavus. Ja ir gumijas zābaki, tad jāatceras, ka tajos kājas var ātri nosalt un gumijas zābakos ir jāvelk biezākas  zeķītes. Ziemai noteikti vajag sagādāt drošus nesamirkstošus cimdus, ar kuriem rociņas nesamirks veidojot sniega pikas un veļot sniegavīrus. Mitri pirkstiņi ļoti ātri nosalst.  Pirkstainīšus jāizvēlas tikai tad, ja bērns pats tos prot uzvilkt. Lai lielākam bērnam tie nepazustu, cimdu galos var būt iestrādāta gumija.

Padoms Nr.5: vienmēr jāpadomā par laika apstākļiem atbilstošu galvassegu

Vasaras sezonā tā ir vajadzīga, lai bērna galviņa nepārkarstu. Taču rudenī un ziemā galvassegai ir jāpasargā bērna austiņas no vēja brāzmām un sala. Praktiskas ir cepures ar sasienamajām aukliņām, kas nodrošina, ka cepurīte nenoslīdēs no austiņām. Jāatceras, ka bērna galviņas mēdz svīst un cepurītes ir samērā bieži jāmazgā.

Padoms Nr.6: bērna apģērbs nedrīkst ierobežot bērna kustību attīstību

Bērns attīstās kustībā. Pirmsskolas vecums ir sevišķi nozīmīgs bērna motorikas attīstībā.  Apģērbs nedrīkst ierobežot kustību. Meitenēm iekštelpās ērti ir leginsi, trikotāžas svārki, kleitiņas. Zēniem trikotāžas  bikses vai šorti. Bieža problēma ir zeķbikses, kuras ir kļuvušas par mazu, tādējādi bērnam liekot justies neērti. Iegādājoties apģērbu un to piemērot ir jālūdz  bērnam, lai viņš apsēžas un  paceļ rokas, ja apģērbs neierobežo kustību, tad viss ir kārtībā. Jāvēro, lai bērna apavi mācību gada laikā nav kļuvuši par mazu, jo kurpju izmērs var mainīties gada laikā vairākas reizes.

Vecāku viedokļi par bērnu ģērbšanu

No Cālis.lv foruma:

  • «Ir divu veidu mātes – tās, kas bērnus tuntulē, un tās, kas (pēc citu domām, protams) bērnus saldē. Es piederu pie tām otrajām, jo bērnus ģērbju plāni. Taču redzu, ka bērni, tā saģērbti, jūtas labi. Ja savelk vairākas kārtas, viņi sasvīst, sāk sāpēt galva, viņi paliek kašķīgi utt.»
  • «To jau katra mamma pati redz un jūt, kas viņas bērnam vajadzīgs. Viens ir salīgs un jātuntuļo, cits ir gatavs iet puspliks, jo nesalst. Galu galā mazais jau arī var pateikt, kas ar viņu notiek. Manuprāt, braucot ar auto uz veikalu, vilkt sniega bikses ir lieki – veikalā tikai pārkarsīs. Ja pēc tam plānots kalns, tad var uzvilkt. Biezās zeķbikses un džinsi ir normāls variants – nepaspēs nosalt.»
  • «Ir gan risks, ka ar auto kaut kas var notikt. Nesen vīrs veda mazos pie omes. Tā kā nekāda pastaiga nebija paredzēta, tad mugurā nebija siltās drēbes (sniega bikses bez nekā apakšā un krekliņš ar vējjaku). Siltie džemperi un zeķbikses bija iedoti līdzi somā, lai pie omesvar pa āru dauzīties. Netālu no galamērķa mašīnai kaut kas notika. Nācās ceļu turpināt ar kājām un sabiedrisko transportu.  Labi, ka varēja uzvilkt siltos džemperus. Meitai kājas nosala, jo zeķbikses apakšā uzvilkt nevarēja, bet bikses vismaz nebija izmirkušas, kā tas būtu, ja ietu ar džinsiem pa sniegu.»
  • «Es visu ziemas ģērbšanās problēmu atrisināju ar plānu, bet siltumu saglabājošu kombinezonu. Ja ir lieli mīnusi (vairāk par -10 oC), apakšā pavelku vēl bikses un kādu jaku vai džemperi. Bērni nav satuntulēti un var brīvi kustēties, tas arī ir svarīgākais, lai nenosaltu. Ar mašīnu nebraucam. Ja brauktu, tad vilktu tikai vējjaku un kādas bikses virs zeķbiksēm.»
  • «Bērnu vajadzētu ģērbt tā, lai pēc aktivitātēm ārā nebūtu slapja mugura. Kad vedīsi iekšā, pačamdi ar roku pie skausta, vai nav mikls. Ja ir, tad būsi saģērbusi par siltu. Ja kakls ir knapi silts, būs bijis par plānu. Ideāli ir, ja pie skausta un muguriņas ir tāds siltumiņš, ka negribas pašai roku vilkt ārā. Patausti arī, vai rokas un pēdas nav aukstas.»

Izmantotie interneta resursi:

Paldies par Jūsu interesi!

Daugavpils Olimpiskais centrs aicina

 

Visriebīgākais sabiedrībā – attieksme pret “citādiem” bērniem. Smeldze sirdī, tā ir cīņa par citādo bērnu, kurš atšķiras tikai ar funkciju traucējumiem, kas nav redzami,
tikai jūtami uzvedībā, saskarsmē un sociālajā telpā, cilvēku nevēlēšanās, nespēja, neziņa, neiecietība, vienaldzība…….
Biedrība
„Autisma atbalsta punkts Rēzeknē” ir dibināta 2012.gada 27.februārī, Rēzeknē. Biedrības mērķis ir personu ar autiska spektra traucējumiem (turpmāk
– AST) interešu un tiesību aizsardzība.
Latvijā ir ļoti daudzas ģimenes, kurās ir bērni un jaunieši ar funkcionālajiem traucējumiem. Visām šīm ģimenēm būt laimīgiem nozīmētu, ka viņu bērns izveseļotos no
smagas vai ļaundabīgas slimības, bet šim mērķim ģimenēm nav attiecīgo finanšu līdzekļu.
Biedrības „Autisma atbalsta punkts Rēzeknē” galvenie mērķi
ir apzināt un sniegt atbalstu vecākiem, kuriem ir bērni ar īpašām vajadzībām (ar invaliditāti),
veicināt bērnu invalīdu ar autiskā spektra traucējumiem fizisko un garīgo attīstību, piesaistot nepieciešamos speciālistus, kā arī veicināt šo bērnu pilnīgu
integrāciju vispārējā izglītības sistēmā un sabiedrībā.
Biedrības mērķi ietver arī informācijas apmaiņu starp līdzīgām organizācijām un sabiedrības informēšanas pasākumus.
Biedrībai ir sabiedriska labuma organizācijas statuss.
Strādā ABBA terapeiti:
Aija Brokāne – t.26112294
Alīna Gailuma – t.26440955

Veidojam bērnos pozitīvo uzvedību

Atbalsta materiāls pedagogiem un vecākiem bērna uzvedības korekcijai

Attīstām bērna runu: Nost ar ninnēm, vauvām un ņammām

Es nevarētu teikt, ka es dievinu bērnus kopumā, nē. Es neizsakāmi mīlu savējo, taču neraujos iepazīties ar ikkatru zīdaini uz ielas. Tas gan, protams, man neliedz mīļi viņam vai mammai uzsmaidīt – lai ikkatram diena ir gaišāka. Lai gan apprecēju skolotāju, nekad pirms sava bērna ierašanās pasaulē nebiju pievērsusi uzmanību literatūrai par mazuļa audzināšanu, pedagoģiju u.tml. Un – kā neskaitāmas reizes pirms tam – mani pēkšņi sāk interesēt bērnaudzēšanas profesionālā puse.
Īpaši – kas gan, šķiet, ir loģiski, jo mans dzīvesstils un profesija ir cieši saistīta ar valodu – mani interesē runas apguve. Manam puikam ir teju pusotrs gads, taču runā viņš slinki. Es varu saskaitīt nosacītus vienpadsmit divpadsmit vārdus, taču – kā jau ar pirmo bērnu – es nezinu, vai tie skaitās.
Vāva – vārna, ģe – dzert, te apzīmē kāda priekšmeta nolikšanu vietā vai atrašanu utt. Kā vienmēr, es vēršos pie grāmatām, lai mierinātu savu trauksmi par bērna attīstību un dzesētu savu anxiety. Manas mīļākās go-to grāmatas un aplikācijas bērnaudzēšanā ir Bērns runāt mācās savā ģimenē, What to Expect in the First Year, kā arī The Wonder Weeks, taču nupat kā universitātē man tika piespēlētafantastiska grāmata par lingvistiku jeb valodniecību, kurā atradu šo to noderīgu arī bērna kontekstā. Ļaujiet padalīties —  LU profesores sociolingvistes I. Druvietes un M. Baltiņa grāmatā Ceļavējš cilvēku ciltij. Valoda sabiedrībā autori populārzinātniski piesakaras valodas un sabiedrības attiecībām, kā arī man saistošai tēmai – bērna valodas apguvei.
Saistoši, ka, piemēram, N. Čomskis, jau pirms ģenētiskā koda pētniekiem atklājis, ka tēlaini izsakoties, bērna smadzenēs jau ģenētiski ir izveidojušās nišas jeb atvilktnītes jebkurai gramatikas parādībai – N. Čomskis tās apzīmē par dziļajām struktūrām. Atliek tikai tās piepildīt ar konkrētās valodas materiālu.
Tas nozīmē, ka bērns ir ieprogrammēts mācīties valodu, tas viņam nāk dabiski, šādas prasmes viņš sevī uzsūc – ir nepieciešams tikai labs piemērs, no kā mācīties, par pārējo ir parūpējusies daba
Ar bērnu jārunā pēc iespējas vairāk, pārvarot kārdinājumu izvēlēties vienkāršākus un pierastākus vārdus. Arī valodas apguvē darbojas princips, ka jāiet bērnam pussolīti pa priekšu – nevis kopā ar viņu vai divus soļus tālāk. Varenākā BINGOsajūtu ever, jo pierāda, ka mana iekšējā intuīcija attiecībā uz manis nīstajiem, kaitinošajiem dūdojamiem vārdiem ir bijusi precīza: tiem nav zinātniski pamatotas nepieciešamības! Nost ar ninnēm, vauvām un ņammām! Grāmatas autori norāda, ka «pētnieki beidzamajā laikā apšauba aukļu valodas nozīmi bērna runas attīstībā, jo bērnu runa attīstās samērā autonomi, nepakļaujoties tiešai korekcijai vai imitācijai.»
Bērnu valodas apguvē vienlīdz nozīmīgas tātad ir gan vispārējās kognitīvās spējas, gan iedzimtā valodspēja, kas attīstās apkārtējās lingvistiski stimulējošās vides ietekmē.
Diezin vai kritiku iztur arguments, ka tādā veidā rodas labāks emocionāls kontakts. Ieteikums visiem, kas darbojas ar bērnu runāt ar viņu par gudrām un nopietnām lietām, izmantosim gan pasaku, gan zinātniskās grāmatas, nevairīsimies no svešvārdiem, apvidvārdiem, valodas spēles elementiem! Kādas ir Tavas domas? Vai ir vērts lietot ņauņas un nannas, vai arī labāk uzreiz mācīt bērnam īstos vārdus, kā norādīts vairākās gan lingvistu, gan neirologu, gan pedagogu rakstītās grāmatās?

Informācija ņemta no https://www.santa.lv/raksts/mansmazais/mammu-blogi/attistam-berna-runu-nost-ar-_ninnem-vauvam_-un-_nammam_-25005/

 

 

Veselības ministrijas kampaņas “Kustinācija” metodiskais materiāls

Veselības ministrija šobrīd īsteno sabiedrības informēšanas kampaņu „Kustinācija” , kuras mērķis ir veicināt kustīgu dzīvesveidu kā vērtību un palielināt regulāras fiziskas aktivitātes  ikdienā. Kampaņas laikā trenera Viktora Lāča, fizioterapeita Mareka Osovska un sporta ārstes Sandras Rozenštokas vadībā ir izstrādāti arī metodiskie materiāli 5-6 gadus veciem bērniem, vecākiem un pedagogiem. Šo metodisko materiālu ikviens var lejuplādēt, lai izmantotu to mācību procesā, sporta nodarbībās un rotaļās, popularizējot aktīva dzīves veida nepieciešamību jau no mazotnes.
Vingrinājumu komplekss sastāv no 6 vienkāršiem vingrinājumiem, kuri palīdzēs padarīt interesantāku mācību procesu, kā arī ļaus bērniem pašiem organizēt savas fiziskās aktivitātes.

Kartiņas bērniem

Kartiņas vecākiem un pedagogiem

Rokasgrāmata vecākiem, kuru bērniem ir disleksija

rokasgraamata-latvisk_berna_disleksija

VISC atbalsts materiāls – Valodas attīstības veicināšāna bērniem no 5 līdz 8 gadiem

Palīdzēsim bērniem sagatavoties un adaptēties skolai

PIRMKLASNIEKS_FINAL_4.04.17

Baudām vasaru un nostiprinām latviešu valodu

Lai skolas gaitas bērnam sagādātu tikai prieku, piedāvājam mācību līdzekli, kas palīdzēs Jums atkārtot un nostiprināt mācību gadā mācītos vārdus un frāzes latviešu valodā.

Sveiki_Macibu_lidzeklis_6_gadigajiem 

Valoda – bērna atslēga pasaulē

Visi vecāki vēlas, lai viņu bērnam nebūtu problēmu ar valodu. Analizējot bērna runas attīstības īpatnības, jāvēro ne tikai runas un valodas veseluma izpausmes, bet arī bērna personības psiholoģiski pedagoģiskā savdabība (atmiņa, domāšana, uztvere, uzmanība, iztēle), kam par pamatu varētu būt skaņu traucējumu sekas.
Kādiem ir jābūt bērna pareizas runas nosacījumiem? Pirmkārt bērnam jābūt veselam. Slimības, kuras novārdzina bērna organismu, aiztur runas attīstību. Svarīga nozīme pareizai bērna runas attīstībai ir dzirde. Pat neliela dzirdes pavājināšanās negatīvi ietekmē pareizas runas veidošanas.
Vecākiem nevajadzētu runāt pārāk ātri, jo bērni pārņem vecāku runas tempu.
Bērni, kuriem ir skaņu izrunas traucējumi, un kuri sāk apmeklēt skolu, bieži ir nesekmīgi valodā, raksta tā kā runā. Ja bērnam ir runas traucējumi, noteikti ir jāvēršas pēc palīdzības pie logopēda.
Daži praktiski paņēmieni, ko var izmantot, lai palīdzētu bērnam attīstīt un pilnveidot runu.

Dzirdes uztveres attīstīšana

Biežāk spēlējieties ar bērniem spēlēs ar skaņam. Piemēram:
„Muzikālā spēle”
Virs mazuļa gultiņas novieto kādu muzikālu rotaļlietu, lai viņš ar rociņām var viegli to aizskart. Dzirdot mūziku, mazulis koncentrēs savu uzmanību uz skaņas avotu. Skanošas rotaļlietas vienmēr izraisīs bērna interesi, jo viņš mēģinās atrast sakarības starp skaņas avotu un savām ausīm un acīm.

„Kur māmiņa?”
Mazulis guļ gultiņā. Māmiņa, staigājot ap gultu, no dažādām pusēm uzrunā bērniņu. Svarīgi, lai bērns saprastu, no kurienes nāk māmiņas balss.

„Klusi – skaļi”
1.Pieaugušais uzrunā bērnu zemā balsī, augstā balsī, dziedoši, čukstus vai skaļi.

  1. Pieaugušais klusi sit tamburīnu, pēc tam skaļi un ļoti skaļi. Atbilstoši skaņas skaļumam bērns izpilda kustības, piemēram: skanot klusai skaņai, iet uz pirkstgaliem, skanot skaļai skaņai, iet, balstoties uz visu pēdu, bet ļoti skaļai-skrien.

„Kurš ko sadzirdēs?”
Pieaugušais aiz aizslietņa sit ar āmuru, zvana ar zvanu utt., bērniem ir jāuzmin, ar kāda priekšmeta palīdzību skaņa ir radīta. Skaņām ir jābūt skaidrām un kontrastainām.

„Klausies un atkārto”
Pieaugušais ar plaukstām vai ar jebkuru instrumentu izbungo ritmu, bērns atkārto ritmu.

Pirkstu sīkās motorikas attīstība

Vingrinājumus un rotaļas sīkās motorikas attīstībai ieteicams sākt jau ar pirmajiem mazuļa dzīves mēnešiem. Sākumā visas kustības ar bērna rociņām un pirkstiņiem veic pieaugušais. Pēc laika bērns pats sāk veikt kustības, pieaugušais tikai runā tekstu. Pakāpeniski arī bērns mēģinās runāt līdzi kustībām. Šādas nodarbības veicinās mazuļa pirkstu sīko motoriku un kustību koordināciju, kas savukārt sekmēs domāšanas un runas attīstību.

Vingrinājumu piemērs:

Cepu, cepu kukulīti-
Citu lielu, citu mazu.
Lielo došu lielajiem,
Mazo došu mazajiem.
Izcepu gardu – apēdu pats!
(Pieaugušais saņem mazuļa plaukstas un sit vienu plaukstiņu pret otru.
Ar mazuļa rokām parāda lielu un mazu kukulīti.
Paceļ mazuļa rokas augšā. Nolaiž rokas lejā.
Ar abām mazuļa rociņām brauka vēderiņu un priecājas).

Svarīga ir pirkstu vingrināšana dažādās kustībās: taustot auduma faktūru, darbojoties ar dabas materiāliem (čiekuriem, skujām, smiltīm).
Aizkrāsojot un štrihojot burtus, jāpievērš uzmanību darba kvalitātei: aizkrāsot vajag ar zīmuļiem vienā virzienā, neaizejot aiz kontūra. Bērniem, darbojoties ar lielo sākumburtu trafaretiem, aktivizējas redzes un taustes maņas.

Vispārīgas rekomendācijas vecākiem:

Sāciet nodarboties ar bērnu labā noskaņojumā. Nedariet to tajos brīžos, kad jūtaties neveseli, noguruši, par kaut ko norūpējušies. Radiet pozitīvu gaisotni; pieaugušo runai jābūt izteiksmīgai, ar jautru intonāciju. Veiciet rotaļu ar patiku, tad arī mazulim tā patiks.
Vingrinājumi, spēles un rotaļas izvēlētas tā, lai tās varētu veikt dažādās sadzīviskās situācijās – ejot pastaigā, ģērbjot, ēdinot, vannojot vai guldinot bērnu. Iekļautie vingrinājumi un padomi aicinās vecākus uz radošu pieeju, jo katrs bērns ir individuāls un tikai vecāki zina sava bērna īpatnības.

  • Bērnam ir nepieciešami vārdi un domas, lai iemācītos runāt.
  • Nosauciet bērnam tos priekšmetus, ko viņš redz, un pastāstiet par lietām, par kurām viņš ir izbrīnīts.
  • Runājiet ar bērnu par to, ko viņš dara: „Skaties! Aptausti! Ieklausies! Pasmaržo! Nogaršo!”
  • Neuzskatiet nodarbības ar mazuli par darbu, bet gan par priecīgu, radošu piedzīvojumu jums abiem.
  • Neskopojoties ar pozitīviem iedrošinājumiem – uzslavām, aplausiem, kad bērns gūst panākumus.
  • Katru jaunu dienu atjaunojiet savu apņemšanos vēl vairāk novērtēt savu bērnu, kopīgi darbojoties ar viņu. Regulāri nodarbojoties ar mazuli, un rezultāti būs acīm redzami!
  • Vislaimīgākie būsiet tajā brīdī, kad redzēsiet sava bērna pirmos panākumus.

Saskarsmes prasmju attīstīšana

Bieži vien tiem bērniem, kam ir runas traucējumi, viņiem rodas komunikācijas grūtības ar vienaudžiem. Rodas nepamatota apvainošanās, strīdi.  Cienījamie vecāki,  māciet bērnus komunicēt ar ģimenes locekļiem un tad viņi iemācīsies draudzēties un saprast viens otru. Ja Jūs spēlēsiet sociālās spēles ar bērnu mājās, tad viņam garantēta laba pašsajūta jebkurā bērnu kolektīvā.

Piemēram:
Negatīvo emociju ezis dodas uz jūru
Katrs spēles dalībnieks uz savas papīra lapas uzzīmē apli, kas būs jūras eža ķermenis. Lodīšu pildspalvas galu ieliek apļa vidū, iedomājas kādu savu negatīvu emociju un ar slīdošu kustību uzzīmē ezim pirmo adatu. Šādi turpina adatu zīmēšanu un negatīvo emociju meklēšanu. Beigās spēles dalībnieki pēc kārtas skaļi pasaka savam ezim „paldies” un lūdz viņu doties  projām jūras virzienā Uz papīra lapas var uzzīmēt ceļu, pa kuru tam iet. Savus zīmējumus spēles dalībnieki var komentēt skaļi.

Mēs cēram, ka mūsu rekomendācijas palīdzēs aktivizēt bērna uzmanību, attīstīt runu, atmiņu, domāšanu, dzirdi un  sīku motoriku.

 

 

Rota vīruss  – pret slimību ar zināšanām un profilaksi

Rota vīruss(rotavīrusu infekcija jeb rotavīrusu gastroenterīts) ir viens no vīrusiem, kas izraisa infekciju, kuru mēs saucam par vēdera gripu, neraugoties uz to, ka tam nav saistības ar gripu. Tā ir akūta vīrusu infekcijas slimība, kurai raksturīgs gremošanas trakta iekaisums, kas ik gadu izraisa vidēji 138 miljonus nopietnu saslimšanas gadījumu, 2 miljoni cilvēku ik gadu tiek hospitalizēti, letālu gadījumu skaits diemžēl pārsniedz pusmiljonu. Pētījumos atklāts, ka pēc piecu gadu vecuma sasniegšanas gandrīz katrs bērns, proti 95% vismaz vienu reizi ir inficējies ar šo vīrusu. Lai gan ar katru inficēšanās reizi attīstās imunitāte, tā ir nenoturīga. Vīrusam ir pieci tipi: A, B, C, D un E. Cilvēki visbiežāk inficējas ar A tipa vīrusu, kas izraisa vairāk nekā 90% inficēšanās gadījumu. Visi vīrusa tipi skar arī dzīvniekus. Maldīgs ir uzskats, ka rota vīruss ir sezonāls, jo ar to var saslimt gan vasarā, gan ziemā.
Vīrusa pazīmes un simptomi
Rota vīrusa gastroenterīts var  noritēt gan vieglā, gan smagā formā, kam raksturīga vemšana, ūdeņaina caureja un neliels drudzis, iespējamas galvassāpes, savārgums, apetītes zudums, kā arī vienlaicīgi sasirgušajam ir arī augšējo elpceļu iekaisums – iesnas, klepus. Infekcijas ierosinātājs ir rotavīruss, kas ietilpst Reovīrusu grupā, kas ir ribonukleīnskābes vīrusu grupa, augšējo elpošanas ceļu un zarnu iekaisumu ierosinātāji. Inficēšanās gadījumā vīrusa inkubācijas periods ilgst vidēji divas dienas pirms pirmo simptomu parādīšanās (var ilgt no dažām stundām līdz pat 7 dienām). Saslimšana visbiežāk sākas ar vemšanu, kam seko četru līdz astoņu dienu spēcīga caureja. Bieži organisms pārlieku atūdeņojas, kas ir visizplatītākais nāves cēlonis, saistīts ar rota vīrusa infekciju. Ar rota vīrusa A tipa izraisītu infekciju var saslimt visa mūža garumā: pirmajā inficēšanās reizē parādās simptomi, bet turpmākās inficēšanās parasti ir vidēji smagas vai asimptomātiskas, jo imūnsistēma nodrošina zināmu aizsardzību. Līdz ar to simptomātiski inficēšanās rādītāji ir augstāki bērniem līdz divu gadu vecumam un pakāpeniski samazinās ap 45 gadiem. Ja inficējas jaundzimušais, visbiežāk saslimšana noris vidēji smagi vai asimptomātiski, savukārt vissmagākie simptomi un saslimšana skar bērnus aptuveni sešu mēnešu vecumā līdz diviem gadiem, vecāka gadagājuma cilvēkus un sasirgušos ar imūnās sistēmas funkciju traucējumiem. Bērnībā iegūstot imunitāti, lielākā daļa pieaugušo nav uzņēmīgi pret rota vīrusu; tādēļ gastroenterīta cēlonis ne vienmēr ir rota vīruss, tomēr asimptomātika rota vīrusa infekcija var tikt izplatīta citiem.
Vīrusa pārnešana
Rota vīruss tiek pārraidīts fekāli – orālā ceļā, kontaktā ar netīrām rokām, virsmām vai priekšmetiem, kā arī gaisa pilienu vai putekļu ceļā. Vīruss var pat no 10 dienām līdz vienam mēnesim saglabāties uz dažādiem priekšmetiem, jo tas ir stabils apkārtējā vidē. Inficētās personas fēces var saturēt vairāk nekā 10 triljonus infekcijas daļiņu uz vienu gramu; mazāk par 100 no tām nepieciešams, lai nodotu infekciju veselam cilvēkam.  Sākotnēji varētu šķist, ka personīgās higiēnas pasākumi ir neefektīvi kontrolējot rota vīrusu, jo saslimstība ar vīrusu valstīs ar augstiem un zemiem veselības standartiem ir līdzīga, tomēr higiēnas ievērošana ir būtisks veids kā parūpēties par sevi un apkārtējiem. Regulāri un rūpīgi jāmazgā rokas, ieteicams ar individuālām ziepēm zem silta, tekoša ūdens un vislabāk slaucīt rokas papīra vienreizlietojamajā dvielī, jo kopīgi lietojot ziepju gabaliņu un auduma dvieli var infekciju nodot citiem. Ja tev ir akūtas zarnu infekcijas simptomi, nedrīksti nodarboties ar pārtikas produktu sagatavošanu, transportēšanu, apmeklēt kolektīvus, īpaši, ja slims ir bērns, nedrīkst apmeklēt bērnu iestādes.
Būtiski ielāgot, ka ar rota vīrusu inficētais vīrusu izdala vidēji 7 līdz 8 dienas, personas ar novājinātu imunitāti daudz ilgāk.
Vīrusa ārstēšana
Rota vīrusu infekcijai nav specifiskas ārstēšanas, saslimšanas gadījumā būtiska papildus šķidruma uzņemšana, lai novērtu organisma atūdeņošanos. Rota vīrusa laikā, lai nodrošinātu nepieciešamo šķidruma uzņemšanu ieteicams to dzert nelielos daudzumos, bet regulāri. Zaudēto šķidrumu un sāļus organismā var atjaunot ar orālo rehidratācijas šķīdumu, piemēram, Rehydronu, kuru bez receptes var iegādāties aptiekā un no pulverīša pagatavot šķīdumu ar organismam nepieciešamo nātrija un kālija hlorīdu, glikozi un ūdeni. Mājās apstākļos šādu šķidrumu var pagatavot vienā litrā ūdens izšķīdinot 8 tējk. cukura, 1 tējk. sāls, pievienojot svaigi spiestu divu apelsīnu vai greipfrūtu sulu. Slimības gadījumā, nepieciešams sazinieties ar savu ārstējošo ārstu!
SĀKAM INTENSĪVI, RŪPĪGI UN REGULĀRI MAZGĀT ROKAS! UZMANĪGI IKDIENĀ SEKOJAM BĒRNA VESELĪBAS STĀVOKLIM!

 

Kāpēc pastaiga svaigā gaisā ir veselīga bērnam?

Sniegotas ziemas un noturīga sala iestāšanās sniedz iespējas izbaudīt tikai šim gadalaikam raksturīgās aktivitātes gan ģimenes lokā, gan izglītības iestādēs. Lai uzlabotu bērnu veselību un labklājību, ir svarīgi, lai bērni pavada laiku ārā, elpojot svaigu gaisu. Ministru kabineta (MK) 17.09.2013. noteikumi Nr.890 „Higiēnas prasības bērnu uzraudzības pakalpojuma sniedzējiem un izglītības iestādēm, kas īsteno pirmsskolas izglītības programmu” (turpmāk – Noteikumi Nr.890) nosaka, kas jāievēro iestādēm un juridiskajām vai fiziskajām personām, kuras sniedz bērnu uzraudzības pakalpojumu.
Noteikumu Nr.890 8.12.punktā ir noteikti dienas režīma nosacījumi bērniem, kuri paredz, ka atbilstoši bērnu vecumam un attīstībai ir paredzētas arī fiziskās aktivitātes un pastaigas svaigā gaisā. Par higiēnas prasību ievērošanu, t.sk. gaisa temperatūru pastaigām svaigā gaisā, ir atbildīgs pakalpojuma sniedzējs – tātad pirmsskolas izglītības iestāde vai persona, kas uzrauga bērnu. Dienas režīmu bērniem, t.sk. nosakot pastaigu biežumu, izstrādā iestādes vadītājs savos iekšējās kārtības noteikumos, vēlams sadarbībā ar ārstniecības personas rekomendācijām (piemēram, bērnudārza medmāsu). Jebkurā gadījumā jāvadās arī no laika apstākļiem (temperatūras sajūtu līmenis ir atkarīgs no gaisa mitruma, vēja virziena un stipruma, atmosfēras spiediena), bērnu pašsajūtas, kā arī bērniem jābūt atbilstoši apģērbtiem. Iestādes medmāsa katru dienu izvērtē laika apstākļus un iesaka, vai tie ir piemēroti pastaigām svaigā gaisā.
Attiecībā uz āra gaisa temperatūru, pie kuras organizējamas pastaigas svaigā gaisā, Noteikumi Nr.890 nosaka maksimālo zemāko gaisa temperatūru tikai tiem bērniem, kas jaunāki par trīs gadiem – ja gaisa temperatūra ir zemāka par mīnus 10 °C, pastaigas svaigā gaisā viņiem netiek organizētas. Stiprā vējā sāk kļūt auksti daudz ātrāk, tāpēc arī tas ir jāņem vērā, ne tikai termometra rādījums.
Noteikumos Nr.890 nav atrunāts, cik bērni vienlaicīgi drīkst uzturēties rotaļu laukumā, tomēr būtu jāņem vērā rotaļu laukuma platība un bērnu skaits grupiņā, lai bērni brīvi varētu pārvietoties un spēlēties, izmantojot dažādas rotaļu un sporta zonas ierīces un konstrukcijas, netraucējot cits citam un mazinot traumu riskus. Rotaļu laukumiem ir būtiska loma bērnu sociālās, emocionālās un fiziskās labklājības veidošanā. Tas ir dabisks līdzeklis, lai bērni varētu attīstīt elastīgumu, mācītos sadarboties, risināt problēmas un sarunas ar citiem.
Ja pastaigas vai citas aktivitātes bērniem tiek organizētas ārpus bērnudārza teritorijas, tās jānodrošina sakoptā, bērniem drošā un pieejamā teritorijā (to paredz Noteikumu Nr.890 17.p.), turklāt jāievēro arī MK 24.11.2009. Noteikumu Nr.1338 „Kārtība, kādā nodrošināma izglītojamo drošība izglītības iestādēs un to organizētajos pasākumos” V nodaļā noteiktās prasības par pastaigu organizēšanu.
Ko bērnu attīstībai sniedz pastaigas un rotaļas svaigā gaisā? Elpošana svaigā gaisā nodrošina skābekļa nonākšanu organismā un ogļskābās gāzes izvadīšanu, kā arī skābekļa, ko satur gaiss, transportēšanu uz šūnām un tā izmantošanu šūnās. Elpošanas sistēma ir saistīta ar visiem orgāniem, un organismā elpo ikviena šūna. Skābeklis vajadzīgs jebkuram – kā pieaugušajam, tā bērnam, jo tas ir galvenā šūnu barības viela, bez skābekļa nav iespējama šūnu vielmaiņa, enerģijas ražošana. Skābeklis stimulē smadzeņu darbību, novērš koncentrēšanās problēmas, bērnam ir vieglāk mācīties un apgūt jauno mācību vielu, tas palielina arī bērna labsajūtu.
Svaigs gaiss dod enerģiju, vairo dzīvesprieku, pastaigas laikā tiek trenēta izturība, nostiprinās kauli un muskuļi, palīdzot bērnam augt lielam un spēcīgam. Ir svarīgi, lai bērniem būtu laiks, kurā viņiem ir atļauts atpūsties svaigā gaisā un atbrīvoties no liekās enerģijas. Fiziskās aktivitātes svaigā gaisā īpaši labvēlīgi ietekmē sirds veselību, tāpēc būt fiziski aktīvam ir īpaši svarīgi. Svaigs gaiss stiprina imunitāti, tāpēc jo vairāk bērns uzturēsies svaigā gaisā, jo stiprāka būs viņa imūnsistēma. Aizraujošas rotaļas ārā stimulē bērna prātu un veicina kognitīvo (izzināšanas) attīstību. Svaigs gaiss mazina stresu. Ļaujot bērnam spēlēties un būt radošam, tiek nodrošināta droša un jautra vide, kas palīdz atbrīvoties no stresa.
            Ejot pastaigāties, ir svarīgi bērnu saģērbt atbilstoši gadalaikam un laika apstākļiem. Aukstā un mitrā laikā ieteicams izvēlēties vilnas materiāla apģērbu, nevis sintētiku. Bērns ir jāsaģērbj silti, bet ne pārāk cieši – ja bērns nevar brīvi kustēties, tā ir zīme, ka apģērbs ir pārāk ciešs un bērns ātrāk sāks salt. Labāk izvēlēties nevis ļoti biezas drēbes, bet gan vairākas drēbju kārtas. Ziemas apģērbam jābūt gan mitrumu, gan vēju necaurlaidīgam. Ejot ārā, bērna mutei un degunam nevajag likt priekšā šalli, jo elpojot caur to, tā kļūst mitra, un bērns ir spiests ieelpot mitru gaisu, kas daudz lielākā mērā kairina bērna elpceļus nekā sauss gaiss. Jāseko līdzi, vai bērna apģērbs nav kļuvis mitrs, tāpēc dodoties ārā, vēlams paņemt līdzi lieku zeķu un cimdu pāri. Apavi ir jāizvēlas tik lieli, lai tajos varētu ievilkt vēl vienas siltās zeķes. Ja zābaciņos pēdas ir saspiestas, pasliktinās asinsrite, kas noved pie pastiprinātas salšanas. Atgriežoties iekštelpās, viens no pirmajiem uzdevumiem ir parūpēties, lai mitrais apģērbs un apavi tiktu kārtīgi izžāvēti.
Vecāki tiek aicināti parūpēties, lai bērniem ir atbilstošas drēbes un apavi ārā iešanai – tādas drēbes, kurās bērnam nav jābaidās nokrist vai apsēsties smilšu kastē, lai, karājoties stieņos, nav plika mugura, un, uzlīstot lietum, nav slapjas kājas. Pārdomāti saģērbjot bērnu, viņam būs iespēja iet ārā arī rudens un ziemas pēcpusdienās! Gatavojoties pastaigai un ģērbjoties, bērns attīsta roku un pirkstu muskulatūru un trenē savas pašapkalpošanās un sociālās iemaņas.
Tāpēc visi kopā veicināsim bērnu iespēju doties ārā – svaigā gaisā!

Informāciju sagatavoja:Daugavpils pilsētas Izglītības pārvaldes
Veselības veicināšanas koordinētājs Ruslans Bespjatijs

 

 

Kā sagatavot bērnu bērnudārzam?

Lai bērns ātrāk iejustos bērnudārzā, mazāk slimotu un ietu uz bērnudārzu ar labu noskaņojumu, pirmsskolas iestādes apmeklējumam viņu ir jāgatavo jau iepriekš un pakāpeniski, tā kā šo procesu nav iespējams ātri paveikt dažu nedēļu laikā pirms bērnudārziņa gaitu uzsākšanas.

Atrašanās vienaudžu kolektīvā trenē un attīsta bērnos:

  • uzmanību pret apkārtējo pasauli;
  • patstāvību;
  • mijiedarbību ar citiem bērniem.

Pirms bērnudārza gaitu uzsākšanas bērns ir jāmāca komunicēt ne tikai ar savas ģimenes locekļiem, bet arī ar citiem bērniem un pieaugušajiem. Vecākiem noteikti ir jāpastāsta mazulim par bērnudārzu, tā režīmu un ar ko tur nodarbojas bērni. Pastaigājaties kopā ar bērnu bērnudārza teritorijā, lai mazulis varētu pierast pie jaunas vides. Pats galvenais – dariet visu pakāpeniski. Tieši pakāpenība ir veiksmīgas bērna adaptācijas panākumu ķīla.

Laikā, kad Jūs nolēmāt, ka ir pienācis laiks bērnam apmeklēt bērnudārzu, vispirms neuztraucieties paši, lai Jūsu trauksme nepārņem bērnu. Nestāstietbērnam par iespējamām grūtībām, stāstiet viņam tikailabo. Mierīgi izstāstiet, kāpēc bērnudārza apmeklēšana ir nepieciešama bērnam. Cenšaties veidot bērnā lepnuma sajūtu saistībā ar to, ka viņš uzsāk pirmsskolnieka gaitas.

Divus trīs mēnešus pirms bērnudārza gaitu uzsākšanas Jums nepieciešams pielāgot bērna dienas režīmu tā, lai viņš viegli no rīta mostos. Ja Jūsu mazulis neguļ diendusu, tad jāiemāca viņu gulēt mierīgi gultā. Var izstāstīt viņam par klusām spēlēm, apkārtēju priekšmetu uzmanīgu apskati un detaļu iegaumēšanu, pirkstiņ spēlēm.

Centieties ēdināt bērnu vienā un tajā pašā laikā: ieturotmiega un ēdināšanas režīmu. Tāpat centietiesradināt bērnu apmeklēt tualeti ne tad, kad viņš jau nevarciest, bet gan iepriekš: pirms pastaigas, pirms iziešanas nomājas, pirms miega. Noteikti iemāciet bērnu lietot tualetes papīru, sekot higiēnai, mazgāt rokas izmantojot ziepes, šņaukt degunu salvetē. Mazulis jāiemāca ēst ar karoti, nerotaļāties ar ēdienu, rūpīgi košļāt un ēdiena uzņemšanas laikā ievērot klusumu. Vakarā lieciet bērnu gulēt ne vēlāk kā 21.00

Koriģējiet bērnu ēdināšanu tā, lai bērns ēstu līdzīgus ēdienus gan mājās, gan pirmsskolas izglītības iestādē, tas samazinās varbūtību, ka bērns atteiksies no bērnudārza ēdiena. Nedodiet bērnam uzkodas un saldumus starp ēdienreizēm.

Ieteikumi vecākiem bērnu sagatavošanai bērnudārzam:

  1. Pievērsietuzmanību mājas ēdināšanas un miega režīmam un pakāpeniski to pielīdziniet bērnudārza režīmam.
  2. Pakāpeniski veidojiet bērna saskarsmes prasmes ar vienaudžiem (pastaigājaties pa bērnudārza teritoriju, iesaistāt kopējās spēlēs ar vienaudžiem).
  3. Pakāpeniskiradiniet mazuli patstāvībai un pašapkalpošanai atbilstoši savam vecumam.
  4. Stāstiet bērnam par bērnudārzu, kāpēc turp dodas bērni un kāpēc Jūs vēlaties, lai bērns apmeklē bērnudārzu.
  5. Izstāstiet bērnam par bērnudārza režīmu: ko un kādā secībā viņš tur darīs. Jo detalizētāks būs Jūsu stāstījums un jo biežāk to atkārtosiet, jo mierīgāk un pārliecinātāk jutīsies bērns bērnudārzā.
  6. Izdomājiet kopā ar bērnu atvadīšanās rituālu, tā viņam būs vieglāk ar Jums atvadīties.
  7. Bērna klātbūtnē izvairieties no kritiskiem aizrādījumiem pirmsskolas iestādei vai tā s darbiniekiem.
  8. Nekad nebaidiet bērnu ar bērnudārzu.
  9. Apmēram nedēļu līdz pirmajam bērnudārza apciemojumam nepieciešams nobrīdināt mazuli, lai viņš mierīgi gaidītu lielo notikumu.

Paņēmieni, kas atvieglo rīta šķiršanos:

  1. Iemācieties atvadīties no bērna ātri.
  2. Ielieciet mazulim kabatā kādu mantiņu, kas atgādinās viņam par Jums.
  3. Nekadneaizejiet bērnam nemanot, ja gribat, lai viņš Jums uzticas.
  4. Skaidri dodiet bērnam saprast, ka, lai kādi niķi arī nebūtu, viņš vienalga dosies uz bērnudārzu.
  5. Nemēģiniet piekukuļot bērnu ar jaunu rotaļlietu, lai viņš tikai paliktu bērnudārzā.
  6. Izdomājiet jauku atvadu rituālu un stingri to ievērojat (piemēram, vienmēr skūpstiet bērnu vaigā, bet pēc tam maigi paberzējieties ar deguntiņiem) .

Lai veicas!