Ieteikumi

Valoda – bērna atslēga pasaulē

Visi vecāki vēlas, lai viņu bērnam nebūtu problēmu ar valodu. Analizējot bērna runas attīstības īpatnības, jāvēro ne tikai runas un valodas veseluma izpausmes, bet arī bērna personības psiholoģiski pedagoģiskā savdabība (atmiņa, domāšana, uztvere, uzmanība, iztēle), kam par pamatu varētu būt skaņu traucējumu sekas.
Kādiem ir jābūt bērna pareizas runas nosacījumiem? Pirmkārt bērnam jābūt veselam. Slimības, kuras novārdzina bērna organismu, aiztur runas attīstību. Svarīga nozīme pareizai bērna runas attīstībai ir dzirde. Pat neliela dzirdes pavājināšanās negatīvi ietekmē pareizas runas veidošanas.
Vecākiem nevajadzētu runāt pārāk ātri, jo bērni pārņem vecāku runas tempu.
Bērni, kuriem ir skaņu izrunas traucējumi, un kuri sāk apmeklēt skolu, bieži ir nesekmīgi valodā, raksta tā kā runā. Ja bērnam ir runas traucējumi, noteikti ir jāvēršas pēc palīdzības pie logopēda.
Daži praktiski paņēmieni, ko var izmantot, lai palīdzētu bērnam attīstīt un pilnveidot runu.

Dzirdes uztveres attīstīšana

Biežāk spēlējieties ar bērniem spēlēs ar skaņam. Piemēram:
„Muzikālā spēle”
Virs mazuļa gultiņas novieto kādu muzikālu rotaļlietu, lai viņš ar rociņām var viegli to aizskart. Dzirdot mūziku, mazulis koncentrēs savu uzmanību uz skaņas avotu. Skanošas rotaļlietas vienmēr izraisīs bērna interesi, jo viņš mēģinās atrast sakarības starp skaņas avotu un savām ausīm un acīm.

„Kur māmiņa?”
Mazulis guļ gultiņā. Māmiņa, staigājot ap gultu, no dažādām pusēm uzrunā bērniņu. Svarīgi, lai bērns saprastu, no kurienes nāk māmiņas balss.

„Klusi – skaļi”
1.Pieaugušais uzrunā bērnu zemā balsī, augstā balsī, dziedoši, čukstus vai skaļi.

  1. Pieaugušais klusi sit tamburīnu, pēc tam skaļi un ļoti skaļi. Atbilstoši skaņas skaļumam bērns izpilda kustības, piemēram: skanot klusai skaņai, iet uz pirkstgaliem, skanot skaļai skaņai, iet, balstoties uz visu pēdu, bet ļoti skaļai-skrien.

„Kurš ko sadzirdēs?”
Pieaugušais aiz aizslietņa sit ar āmuru, zvana ar zvanu utt., bērniem ir jāuzmin, ar kāda priekšmeta palīdzību skaņa ir radīta. Skaņām ir jābūt skaidrām un kontrastainām.

„Klausies un atkārto”
Pieaugušais ar plaukstām vai ar jebkuru instrumentu izbungo ritmu, bērns atkārto ritmu.

Pirkstu sīkās motorikas attīstība

Vingrinājumus un rotaļas sīkās motorikas attīstībai ieteicams sākt jau ar pirmajiem mazuļa dzīves mēnešiem. Sākumā visas kustības ar bērna rociņām un pirkstiņiem veic pieaugušais. Pēc laika bērns pats sāk veikt kustības, pieaugušais tikai runā tekstu. Pakāpeniski arī bērns mēģinās runāt līdzi kustībām. Šādas nodarbības veicinās mazuļa pirkstu sīko motoriku un kustību koordināciju, kas savukārt sekmēs domāšanas un runas attīstību.

Vingrinājumu piemērs:

Cepu, cepu kukulīti-
Citu lielu, citu mazu.
Lielo došu lielajiem,
Mazo došu mazajiem.
Izcepu gardu – apēdu pats!
(Pieaugušais saņem mazuļa plaukstas un sit vienu plaukstiņu pret otru.
Ar mazuļa rokām parāda lielu un mazu kukulīti.
Paceļ mazuļa rokas augšā. Nolaiž rokas lejā.
Ar abām mazuļa rociņām brauka vēderiņu un priecājas).

Svarīga ir pirkstu vingrināšana dažādās kustībās: taustot auduma faktūru, darbojoties ar dabas materiāliem (čiekuriem, skujām, smiltīm).
Aizkrāsojot un štrihojot burtus, jāpievērš uzmanību darba kvalitātei: aizkrāsot vajag ar zīmuļiem vienā virzienā, neaizejot aiz kontūra. Bērniem, darbojoties ar lielo sākumburtu trafaretiem, aktivizējas redzes un taustes maņas.

Vispārīgas rekomendācijas vecākiem:

Sāciet nodarboties ar bērnu labā noskaņojumā. Nedariet to tajos brīžos, kad jūtaties neveseli, noguruši, par kaut ko norūpējušies. Radiet pozitīvu gaisotni; pieaugušo runai jābūt izteiksmīgai, ar jautru intonāciju. Veiciet rotaļu ar patiku, tad arī mazulim tā patiks.
Vingrinājumi, spēles un rotaļas izvēlētas tā, lai tās varētu veikt dažādās sadzīviskās situācijās – ejot pastaigā, ģērbjot, ēdinot, vannojot vai guldinot bērnu. Iekļautie vingrinājumi un padomi aicinās vecākus uz radošu pieeju, jo katrs bērns ir individuāls un tikai vecāki zina sava bērna īpatnības.

  • Bērnam ir nepieciešami vārdi un domas, lai iemācītos runāt.
  • Nosauciet bērnam tos priekšmetus, ko viņš redz, un pastāstiet par lietām, par kurām viņš ir izbrīnīts.
  • Runājiet ar bērnu par to, ko viņš dara: „Skaties! Aptausti! Ieklausies! Pasmaržo! Nogaršo!”
  • Neuzskatiet nodarbības ar mazuli par darbu, bet gan par priecīgu, radošu piedzīvojumu jums abiem.
  • Neskopojoties ar pozitīviem iedrošinājumiem – uzslavām, aplausiem, kad bērns gūst panākumus.
  • Katru jaunu dienu atjaunojiet savu apņemšanos vēl vairāk novērtēt savu bērnu, kopīgi darbojoties ar viņu. Regulāri nodarbojoties ar mazuli, un rezultāti būs acīm redzami!
  • Vislaimīgākie būsiet tajā brīdī, kad redzēsiet sava bērna pirmos panākumus.

Saskarsmes prasmju attīstīšana

Bieži vien tiem bērniem, kam ir runas traucējumi, viņiem rodas komunikācijas grūtības ar vienaudžiem. Rodas nepamatota apvainošanās, strīdi.  Cienījamie vecāki,  māciet bērnus komunicēt ar ģimenes locekļiem un tad viņi iemācīsies draudzēties un saprast viens otru. Ja Jūs spēlēsiet sociālās spēles ar bērnu mājās, tad viņam garantēta laba pašsajūta jebkurā bērnu kolektīvā.

Piemēram:
Negatīvo emociju ezis dodas uz jūru
Katrs spēles dalībnieks uz savas papīra lapas uzzīmē apli, kas būs jūras eža ķermenis. Lodīšu pildspalvas galu ieliek apļa vidū, iedomājas kādu savu negatīvu emociju un ar slīdošu kustību uzzīmē ezim pirmo adatu. Šādi turpina adatu zīmēšanu un negatīvo emociju meklēšanu. Beigās spēles dalībnieki pēc kārtas skaļi pasaka savam ezim „paldies” un lūdz viņu doties  projām jūras virzienā Uz papīra lapas var uzzīmēt ceļu, pa kuru tam iet. Savus zīmējumus spēles dalībnieki var komentēt skaļi.

Mēs cēram, ka mūsu rekomendācijas palīdzēs aktivizēt bērna uzmanību, attīstīt runu, atmiņu, domāšanu, dzirdi un  sīku motoriku.

 

 

Rota vīruss  – pret slimību ar zināšanām un profilaksi

Rota vīruss(rotavīrusu infekcija jeb rotavīrusu gastroenterīts) ir viens no vīrusiem, kas izraisa infekciju, kuru mēs saucam par vēdera gripu, neraugoties uz to, ka tam nav saistības ar gripu. Tā ir akūta vīrusu infekcijas slimība, kurai raksturīgs gremošanas trakta iekaisums, kas ik gadu izraisa vidēji 138 miljonus nopietnu saslimšanas gadījumu, 2 miljoni cilvēku ik gadu tiek hospitalizēti, letālu gadījumu skaits diemžēl pārsniedz pusmiljonu. Pētījumos atklāts, ka pēc piecu gadu vecuma sasniegšanas gandrīz katrs bērns, proti 95% vismaz vienu reizi ir inficējies ar šo vīrusu. Lai gan ar katru inficēšanās reizi attīstās imunitāte, tā ir nenoturīga. Vīrusam ir pieci tipi: A, B, C, D un E. Cilvēki visbiežāk inficējas ar A tipa vīrusu, kas izraisa vairāk nekā 90% inficēšanās gadījumu. Visi vīrusa tipi skar arī dzīvniekus. Maldīgs ir uzskats, ka rota vīruss ir sezonāls, jo ar to var saslimt gan vasarā, gan ziemā.
Vīrusa pazīmes un simptomi
Rota vīrusa gastroenterīts var  noritēt gan vieglā, gan smagā formā, kam raksturīga vemšana, ūdeņaina caureja un neliels drudzis, iespējamas galvassāpes, savārgums, apetītes zudums, kā arī vienlaicīgi sasirgušajam ir arī augšējo elpceļu iekaisums – iesnas, klepus. Infekcijas ierosinātājs ir rotavīruss, kas ietilpst Reovīrusu grupā, kas ir ribonukleīnskābes vīrusu grupa, augšējo elpošanas ceļu un zarnu iekaisumu ierosinātāji. Inficēšanās gadījumā vīrusa inkubācijas periods ilgst vidēji divas dienas pirms pirmo simptomu parādīšanās (var ilgt no dažām stundām līdz pat 7 dienām). Saslimšana visbiežāk sākas ar vemšanu, kam seko četru līdz astoņu dienu spēcīga caureja. Bieži organisms pārlieku atūdeņojas, kas ir visizplatītākais nāves cēlonis, saistīts ar rota vīrusa infekciju. Ar rota vīrusa A tipa izraisītu infekciju var saslimt visa mūža garumā: pirmajā inficēšanās reizē parādās simptomi, bet turpmākās inficēšanās parasti ir vidēji smagas vai asimptomātiskas, jo imūnsistēma nodrošina zināmu aizsardzību. Līdz ar to simptomātiski inficēšanās rādītāji ir augstāki bērniem līdz divu gadu vecumam un pakāpeniski samazinās ap 45 gadiem. Ja inficējas jaundzimušais, visbiežāk saslimšana noris vidēji smagi vai asimptomātiski, savukārt vissmagākie simptomi un saslimšana skar bērnus aptuveni sešu mēnešu vecumā līdz diviem gadiem, vecāka gadagājuma cilvēkus un sasirgušos ar imūnās sistēmas funkciju traucējumiem. Bērnībā iegūstot imunitāti, lielākā daļa pieaugušo nav uzņēmīgi pret rota vīrusu; tādēļ gastroenterīta cēlonis ne vienmēr ir rota vīruss, tomēr asimptomātika rota vīrusa infekcija var tikt izplatīta citiem.
Vīrusa pārnešana
Rota vīruss tiek pārraidīts fekāli – orālā ceļā, kontaktā ar netīrām rokām, virsmām vai priekšmetiem, kā arī gaisa pilienu vai putekļu ceļā. Vīruss var pat no 10 dienām līdz vienam mēnesim saglabāties uz dažādiem priekšmetiem, jo tas ir stabils apkārtējā vidē. Inficētās personas fēces var saturēt vairāk nekā 10 triljonus infekcijas daļiņu uz vienu gramu; mazāk par 100 no tām nepieciešams, lai nodotu infekciju veselam cilvēkam.  Sākotnēji varētu šķist, ka personīgās higiēnas pasākumi ir neefektīvi kontrolējot rota vīrusu, jo saslimstība ar vīrusu valstīs ar augstiem un zemiem veselības standartiem ir līdzīga, tomēr higiēnas ievērošana ir būtisks veids kā parūpēties par sevi un apkārtējiem. Regulāri un rūpīgi jāmazgā rokas, ieteicams ar individuālām ziepēm zem silta, tekoša ūdens un vislabāk slaucīt rokas papīra vienreizlietojamajā dvielī, jo kopīgi lietojot ziepju gabaliņu un auduma dvieli var infekciju nodot citiem. Ja tev ir akūtas zarnu infekcijas simptomi, nedrīksti nodarboties ar pārtikas produktu sagatavošanu, transportēšanu, apmeklēt kolektīvus, īpaši, ja slims ir bērns, nedrīkst apmeklēt bērnu iestādes.
Būtiski ielāgot, ka ar rota vīrusu inficētais vīrusu izdala vidēji 7 līdz 8 dienas, personas ar novājinātu imunitāti daudz ilgāk.
Vīrusa ārstēšana
Rota vīrusu infekcijai nav specifiskas ārstēšanas, saslimšanas gadījumā būtiska papildus šķidruma uzņemšana, lai novērtu organisma atūdeņošanos. Rota vīrusa laikā, lai nodrošinātu nepieciešamo šķidruma uzņemšanu ieteicams to dzert nelielos daudzumos, bet regulāri. Zaudēto šķidrumu un sāļus organismā var atjaunot ar orālo rehidratācijas šķīdumu, piemēram, Rehydronu, kuru bez receptes var iegādāties aptiekā un no pulverīša pagatavot šķīdumu ar organismam nepieciešamo nātrija un kālija hlorīdu, glikozi un ūdeni. Mājās apstākļos šādu šķidrumu var pagatavot vienā litrā ūdens izšķīdinot 8 tējk. cukura, 1 tējk. sāls, pievienojot svaigi spiestu divu apelsīnu vai greipfrūtu sulu. Slimības gadījumā, nepieciešams sazinieties ar savu ārstējošo ārstu!
SĀKAM INTENSĪVI, RŪPĪGI UN REGULĀRI MAZGĀT ROKAS! UZMANĪGI IKDIENĀ SEKOJAM BĒRNA VESELĪBAS STĀVOKLIM!

 

Kāpēc pastaiga svaigā gaisā ir veselīga bērnam?

Sniegotas ziemas un noturīga sala iestāšanās sniedz iespējas izbaudīt tikai šim gadalaikam raksturīgās aktivitātes gan ģimenes lokā, gan izglītības iestādēs. Lai uzlabotu bērnu veselību un labklājību, ir svarīgi, lai bērni pavada laiku ārā, elpojot svaigu gaisu. Ministru kabineta (MK) 17.09.2013. noteikumi Nr.890 „Higiēnas prasības bērnu uzraudzības pakalpojuma sniedzējiem un izglītības iestādēm, kas īsteno pirmsskolas izglītības programmu” (turpmāk – Noteikumi Nr.890) nosaka, kas jāievēro iestādēm un juridiskajām vai fiziskajām personām, kuras sniedz bērnu uzraudzības pakalpojumu.
Noteikumu Nr.890 8.12.punktā ir noteikti dienas režīma nosacījumi bērniem, kuri paredz, ka atbilstoši bērnu vecumam un attīstībai ir paredzētas arī fiziskās aktivitātes un pastaigas svaigā gaisā. Par higiēnas prasību ievērošanu, t.sk. gaisa temperatūru pastaigām svaigā gaisā, ir atbildīgs pakalpojuma sniedzējs – tātad pirmsskolas izglītības iestāde vai persona, kas uzrauga bērnu. Dienas režīmu bērniem, t.sk. nosakot pastaigu biežumu, izstrādā iestādes vadītājs savos iekšējās kārtības noteikumos, vēlams sadarbībā ar ārstniecības personas rekomendācijām (piemēram, bērnudārza medmāsu). Jebkurā gadījumā jāvadās arī no laika apstākļiem (temperatūras sajūtu līmenis ir atkarīgs no gaisa mitruma, vēja virziena un stipruma, atmosfēras spiediena), bērnu pašsajūtas, kā arī bērniem jābūt atbilstoši apģērbtiem. Iestādes medmāsa katru dienu izvērtē laika apstākļus un iesaka, vai tie ir piemēroti pastaigām svaigā gaisā.
Attiecībā uz āra gaisa temperatūru, pie kuras organizējamas pastaigas svaigā gaisā, Noteikumi Nr.890 nosaka maksimālo zemāko gaisa temperatūru tikai tiem bērniem, kas jaunāki par trīs gadiem – ja gaisa temperatūra ir zemāka par mīnus 10 °C, pastaigas svaigā gaisā viņiem netiek organizētas. Stiprā vējā sāk kļūt auksti daudz ātrāk, tāpēc arī tas ir jāņem vērā, ne tikai termometra rādījums.
Noteikumos Nr.890 nav atrunāts, cik bērni vienlaicīgi drīkst uzturēties rotaļu laukumā, tomēr būtu jāņem vērā rotaļu laukuma platība un bērnu skaits grupiņā, lai bērni brīvi varētu pārvietoties un spēlēties, izmantojot dažādas rotaļu un sporta zonas ierīces un konstrukcijas, netraucējot cits citam un mazinot traumu riskus. Rotaļu laukumiem ir būtiska loma bērnu sociālās, emocionālās un fiziskās labklājības veidošanā. Tas ir dabisks līdzeklis, lai bērni varētu attīstīt elastīgumu, mācītos sadarboties, risināt problēmas un sarunas ar citiem.
Ja pastaigas vai citas aktivitātes bērniem tiek organizētas ārpus bērnudārza teritorijas, tās jānodrošina sakoptā, bērniem drošā un pieejamā teritorijā (to paredz Noteikumu Nr.890 17.p.), turklāt jāievēro arī MK 24.11.2009. Noteikumu Nr.1338 „Kārtība, kādā nodrošināma izglītojamo drošība izglītības iestādēs un to organizētajos pasākumos” V nodaļā noteiktās prasības par pastaigu organizēšanu.
Ko bērnu attīstībai sniedz pastaigas un rotaļas svaigā gaisā? Elpošana svaigā gaisā nodrošina skābekļa nonākšanu organismā un ogļskābās gāzes izvadīšanu, kā arī skābekļa, ko satur gaiss, transportēšanu uz šūnām un tā izmantošanu šūnās. Elpošanas sistēma ir saistīta ar visiem orgāniem, un organismā elpo ikviena šūna. Skābeklis vajadzīgs jebkuram – kā pieaugušajam, tā bērnam, jo tas ir galvenā šūnu barības viela, bez skābekļa nav iespējama šūnu vielmaiņa, enerģijas ražošana. Skābeklis stimulē smadzeņu darbību, novērš koncentrēšanās problēmas, bērnam ir vieglāk mācīties un apgūt jauno mācību vielu, tas palielina arī bērna labsajūtu.
Svaigs gaiss dod enerģiju, vairo dzīvesprieku, pastaigas laikā tiek trenēta izturība, nostiprinās kauli un muskuļi, palīdzot bērnam augt lielam un spēcīgam. Ir svarīgi, lai bērniem būtu laiks, kurā viņiem ir atļauts atpūsties svaigā gaisā un atbrīvoties no liekās enerģijas. Fiziskās aktivitātes svaigā gaisā īpaši labvēlīgi ietekmē sirds veselību, tāpēc būt fiziski aktīvam ir īpaši svarīgi. Svaigs gaiss stiprina imunitāti, tāpēc jo vairāk bērns uzturēsies svaigā gaisā, jo stiprāka būs viņa imūnsistēma. Aizraujošas rotaļas ārā stimulē bērna prātu un veicina kognitīvo (izzināšanas) attīstību. Svaigs gaiss mazina stresu. Ļaujot bērnam spēlēties un būt radošam, tiek nodrošināta droša un jautra vide, kas palīdz atbrīvoties no stresa.
            Ejot pastaigāties, ir svarīgi bērnu saģērbt atbilstoši gadalaikam un laika apstākļiem. Aukstā un mitrā laikā ieteicams izvēlēties vilnas materiāla apģērbu, nevis sintētiku. Bērns ir jāsaģērbj silti, bet ne pārāk cieši – ja bērns nevar brīvi kustēties, tā ir zīme, ka apģērbs ir pārāk ciešs un bērns ātrāk sāks salt. Labāk izvēlēties nevis ļoti biezas drēbes, bet gan vairākas drēbju kārtas. Ziemas apģērbam jābūt gan mitrumu, gan vēju necaurlaidīgam. Ejot ārā, bērna mutei un degunam nevajag likt priekšā šalli, jo elpojot caur to, tā kļūst mitra, un bērns ir spiests ieelpot mitru gaisu, kas daudz lielākā mērā kairina bērna elpceļus nekā sauss gaiss. Jāseko līdzi, vai bērna apģērbs nav kļuvis mitrs, tāpēc dodoties ārā, vēlams paņemt līdzi lieku zeķu un cimdu pāri. Apavi ir jāizvēlas tik lieli, lai tajos varētu ievilkt vēl vienas siltās zeķes. Ja zābaciņos pēdas ir saspiestas, pasliktinās asinsrite, kas noved pie pastiprinātas salšanas. Atgriežoties iekštelpās, viens no pirmajiem uzdevumiem ir parūpēties, lai mitrais apģērbs un apavi tiktu kārtīgi izžāvēti.
Vecāki tiek aicināti parūpēties, lai bērniem ir atbilstošas drēbes un apavi ārā iešanai – tādas drēbes, kurās bērnam nav jābaidās nokrist vai apsēsties smilšu kastē, lai, karājoties stieņos, nav plika mugura, un, uzlīstot lietum, nav slapjas kājas. Pārdomāti saģērbjot bērnu, viņam būs iespēja iet ārā arī rudens un ziemas pēcpusdienās! Gatavojoties pastaigai un ģērbjoties, bērns attīsta roku un pirkstu muskulatūru un trenē savas pašapkalpošanās un sociālās iemaņas.
Tāpēc visi kopā veicināsim bērnu iespēju doties ārā – svaigā gaisā!

Informāciju sagatavoja:Daugavpils pilsētas Izglītības pārvaldes
Veselības veicināšanas koordinētājs Ruslans Bespjatijs

 

 

Kā sagatavot bērnu bērnudārzam?

Lai bērns ātrāk iejustos bērnudārzā, mazāk slimotu un ietu uz bērnudārzu ar labu noskaņojumu, pirmsskolas iestādes apmeklējumam viņu ir jāgatavo jau iepriekš un pakāpeniski, tā kā šo procesu nav iespējams ātri paveikt dažu nedēļu laikā pirms bērnudārziņa gaitu uzsākšanas.

Atrašanās vienaudžu kolektīvā trenē un attīsta bērnos:

  • uzmanību pret apkārtējo pasauli;
  • patstāvību;
  • mijiedarbību ar citiem bērniem.

Pirms bērnudārza gaitu uzsākšanas bērns ir jāmāca komunicēt ne tikai ar savas ģimenes locekļiem, bet arī ar citiem bērniem un pieaugušajiem. Vecākiem noteikti ir jāpastāsta mazulim par bērnudārzu, tā režīmu un ar ko tur nodarbojas bērni. Pastaigājaties kopā ar bērnu bērnudārza teritorijā, lai mazulis varētu pierast pie jaunas vides. Pats galvenais – dariet visu pakāpeniski. Tieši pakāpenība ir veiksmīgas bērna adaptācijas panākumu ķīla.

Laikā, kad Jūs nolēmāt, ka ir pienācis laiks bērnam apmeklēt bērnudārzu, vispirms neuztraucieties paši, lai Jūsu trauksme nepārņem bērnu. Nestāstietbērnam par iespējamām grūtībām, stāstiet viņam tikailabo. Mierīgi izstāstiet, kāpēc bērnudārza apmeklēšana ir nepieciešama bērnam. Cenšaties veidot bērnā lepnuma sajūtu saistībā ar to, ka viņš uzsāk pirmsskolnieka gaitas.

Divus trīs mēnešus pirms bērnudārza gaitu uzsākšanas Jums nepieciešams pielāgot bērna dienas režīmu tā, lai viņš viegli no rīta mostos. Ja Jūsu mazulis neguļ diendusu, tad jāiemāca viņu gulēt mierīgi gultā. Var izstāstīt viņam par klusām spēlēm, apkārtēju priekšmetu uzmanīgu apskati un detaļu iegaumēšanu, pirkstiņ spēlēm.

Centieties ēdināt bērnu vienā un tajā pašā laikā: ieturotmiega un ēdināšanas režīmu. Tāpat centietiesradināt bērnu apmeklēt tualeti ne tad, kad viņš jau nevarciest, bet gan iepriekš: pirms pastaigas, pirms iziešanas nomājas, pirms miega. Noteikti iemāciet bērnu lietot tualetes papīru, sekot higiēnai, mazgāt rokas izmantojot ziepes, šņaukt degunu salvetē. Mazulis jāiemāca ēst ar karoti, nerotaļāties ar ēdienu, rūpīgi košļāt un ēdiena uzņemšanas laikā ievērot klusumu. Vakarā lieciet bērnu gulēt ne vēlāk kā 21.00

Koriģējiet bērnu ēdināšanu tā, lai bērns ēstu līdzīgus ēdienus gan mājās, gan pirmsskolas izglītības iestādē, tas samazinās varbūtību, ka bērns atteiksies no bērnudārza ēdiena. Nedodiet bērnam uzkodas un saldumus starp ēdienreizēm.

Ieteikumi vecākiem bērnu sagatavošanai bērnudārzam:

  1. Pievērsietuzmanību mājas ēdināšanas un miega režīmam un pakāpeniski to pielīdziniet bērnudārza režīmam.
  2. Pakāpeniski veidojiet bērna saskarsmes prasmes ar vienaudžiem (pastaigājaties pa bērnudārza teritoriju, iesaistāt kopējās spēlēs ar vienaudžiem).
  3. Pakāpeniskiradiniet mazuli patstāvībai un pašapkalpošanai atbilstoši savam vecumam.
  4. Stāstiet bērnam par bērnudārzu, kāpēc turp dodas bērni un kāpēc Jūs vēlaties, lai bērns apmeklē bērnudārzu.
  5. Izstāstiet bērnam par bērnudārza režīmu: ko un kādā secībā viņš tur darīs. Jo detalizētāks būs Jūsu stāstījums un jo biežāk to atkārtosiet, jo mierīgāk un pārliecinātāk jutīsies bērns bērnudārzā.
  6. Izdomājiet kopā ar bērnu atvadīšanās rituālu, tā viņam būs vieglāk ar Jums atvadīties.
  7. Bērna klātbūtnē izvairieties no kritiskiem aizrādījumiem pirmsskolas iestādei vai tā s darbiniekiem.
  8. Nekad nebaidiet bērnu ar bērnudārzu.
  9. Apmēram nedēļu līdz pirmajam bērnudārza apciemojumam nepieciešams nobrīdināt mazuli, lai viņš mierīgi gaidītu lielo notikumu.

Paņēmieni, kas atvieglo rīta šķiršanos:

  1. Iemācieties atvadīties no bērna ātri.
  2. Ielieciet mazulim kabatā kādu mantiņu, kas atgādinās viņam par Jums.
  3. Nekadneaizejiet bērnam nemanot, ja gribat, lai viņš Jums uzticas.
  4. Skaidri dodiet bērnam saprast, ka, lai kādi niķi arī nebūtu, viņš vienalga dosies uz bērnudārzu.
  5. Nemēģiniet piekukuļot bērnu ar jaunu rotaļlietu, lai viņš tikai paliktu bērnudārzā.
  6. Izdomājiet jauku atvadu rituālu un stingri to ievērojat (piemēram, vienmēr skūpstiet bērnu vaigā, bet pēc tam maigi paberzējieties ar deguntiņiem) .

Lai veicas!